Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers šomēnes ikgadējā runā par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) cita starpā paziņoja, ka cīnīsies, lai bloka jaunākajās dalībvalstīs patērētājiem būtu pieejami tikpat kvalitatīvi pārtikas produkti kā Rietumeiropā. "Savienībā, kurā valda vienlīdzība, nedrīkst būt otrās šķiras patērētāji. Es nepieļaušu, ka atsevišķās vietās Eiropā cilvēkiem tirgo zemākas kvalitātes pārtiku nekā citās valstīs, lai gan iepakojums un zīmols ir identisks. Slovāki zivju pirkstiņos nav pelnījuši mazāk zivju. Ungāri savās maltītēs – mazāk gaļas. Čehi – mazāk kakao šokolādē," sacīja Junkers.
Kopš dzelzs priekškara krišanas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu iedzīvotājos ir iesakņojies priekšstats, ka ārvalstu ražotāji viņiem piedāvā zemākas kvalitātes pārtiku nekā Rietumeiropā. Daudziem atmiņā ir gājieni uz speciāliem veikaliem, kur par ārvalstu valūtu varēja nopirkt rietumvalstīm ražotus produktus. Daži pētījumi ir norādījuši uz pazīmēm, ka atsevišķos ES jaunajās dalībvalstīs nopērkamajos pazīstamu zīmolu produktos tiek izmantotas lētākas un, iespējams, mazāk kvalitatīvākas sastāvdaļas, bet Rietumeiropas patērētāji var nopirkt augstvērtīgākus analogus.
Tā dēvētās Višegradas grupas valstis – Ungārija, Slovākija, Čehija un Polija – līdz šim visskaļāk runājušas par atšķirīgo pārtikas kvalitāti ES vecajās un jaunajās dalībvalstīs. Šīs valstis uzstāj, ka produktiem ar vienādu zīmolu un iepakojumu visā Eiropā jābūt ar identiskām sastāvdaļām. Savukārt pārtikas ražotāji apgalvo, ka produktu sastāvs tiekot pielāgots patērētāju garšas sajūtai.
Atkritumu tvertne
Čehijā pārtika ir vidēji par ceturtdaļu lētāka nekā Vācijā, bet tāpat daudzi čehi regulāri šķērso robežu, lai iepirktos kaimiņvalsts lielveikalos. Zedineku ģimene no Teplices apkaimes aptuveni trīs reizes mēnesī mēro ceļu uz netālo Vācijas pilsētu Altenbergu papildināt pārtikas un sadzīves preču krājumus.
"Sardeles. Paskatieties uz gaļas daudzumu – 87 procenti. Pamēģiniet atrast Čehijas lielveikalos desiņas ar tik lielu gaļas daudzumu," Zedineku ģimenes galva Petrs britu raidsabiedrības BBC reportierim atklāj vienu no iemesliem, kāpēc viņa saime pārtiku pērk Vācijā. "No malas var šķist ārprātīgi, ka mēs dodamies uz citu valsti pirkt pārtiku. Bet, ja salīdzina produktus [Čehijā un Vācijā], atklājas, ka identiskā iepakojumā ir iesaiņotas pilnīgi atšķirīgas lietas. Manuprāt, tas ir ļoti bēdīgi," prāto Petra sieva Sarka. "Dažreiz man šķiet, ka ražotāji mūs uztver kā tādu atkritumu tvertni – kas paliek pāri, to sūta uz Čehiju."
Līdzīgi domā Čehijas kaimiņvalstu Polijas, Slovākijas, Ungārijas un Slovēnijas iedzīvotāji, kuri arī bieži dodas uz Austriju vai Vāciju kvalitatīvākas un nereti arī lētākas pārtikas meklējumos. "Tur nopērkamais veļas pulveris ir efektīvāks, bet kečupa sastāvā ir vairāk tomātu," stāsta slovākiete Simona Budinska, kura ar vīru bieži brauc iepirkties uz Austriju.
Dažādi Sprite
Runas par it kā negaršīgākas un nekvalitatīvas pārtikas nonākšanu veikalu plauktos Austrumeiropā klīdušas gadiem, bet līdz nesenam laikam tām nebija gūts nekāds reāls apstiprinājums. 2011. gadā Slovākijas Patērētāju asociācija salīdzināja vairākus pārtikas produktus identiskā iepakojumā, kuri bija nopērkami Austrijā, Vācijā, Čehijā, Slovākijā, Polijā, Ungārijā, Rumānijā un Bulgārijā. Pārbaudēs atklāja, ka dažādās valstīs viena zīmola produkti ir ar atšķirīgu kvalitāti. Izņēmums bija tikai Milka šokolāde, kurai visos gadījumos bija identiska kvalitāte.
Prāgas Ķīmijas un tehnoloģiju universitātes studenti pirms diviem gadiem pārbaudīja 23 Čehijā un Vācijā nopērkamos viena zīmola produktus un atklāja, ka dažiem ievērojami atšķiras izmantotās sastāvdaļas. Piemēram, Vācijā pirktais gāzētais dzēriens Sprite bija saldināts tikai ar cukuru, bet Čehijā nopērkamais – ar fruktozes un glikozes sīrupu, kā arī mākslīgajiem saldinātājiem aspartāmu un acesulfāmu K. Čehijā nopērkamais dzēriens bija arī nedaudz dārgāks.
Čehijā tirgoto zīmola Iglo zivju pirkstiņu sastāvā bija par 7% mazāk zivju nekā šajā pašā produktā Vācijā. Margarīna Rama Čehijas versijā bija par 10% mazāk tauku nekā Vācijas versijā. Vācijā nopērkamo zīmola Tulip konservu sastāvā bija tikai cūkgaļa, bet Čehijā – mehāniski atkaulota mājputnu gaļa.
Šogad publicēja arī Slovākijas Lauksaimniecības ministrijas un Valsts veterinārā un pārtikas dienesta pētījumu, kurā bija salīdzināti 22 Slovākijā un Austrijā nopērkami pārtikas produkti. Pētnieki secināja, ka vairāk nekā pusei no produktiem ir sastāva atšķirības, kas būtiski ietekmējot kvalitāti. Slovākijā tirgotajiem pārtikas produktiem bija pievienots mazāks gaļas daudzums un vairāk tauku, tajos bija lielāks mākslīgo saldinātāju un konservantu īpatsvars, arī to svars gramos bija mazāks. Piemēram, jau pieminētajos Iglo zivju pirkstiņos Austrijā bija par 8,8% vairāk zivs gaļas nekā identiskos zivju pirkstiņos Slovākijā. Savukārt zīmola Earl Grey melnajai tējai atšķīrās iepakojums. Austrijā tējas maisiņi bija iepakoti alumīnija kārbiņās, bet Slovākijā – papīra. Pētījuma autori apgalvo, ka alumīnija iepakojumā labāk saglabājoties tējas garša un aromāts.
Līdzīgi pētījumi ir veikti arī Ungārijā, Slovēnijā, Bulgārijā, Horvātijā, Igaunijā un Lietuvā. Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests, salīdzinot 33 produktus, kas ir nopērkami Lietuvā un Vācijā, atklāja, ka 23 ir atšķirīga garša, sastāvs, krāsa un konsistence. Piemēram, iecienītajā šokolādes krēmā nutella, kas nopērkams Lietuvā, ir pievienots mazāks daudzums piena pulvera. Vācijas tirgum paredzētie Lay’s čipsi ir gatavoti saulespuķu eļļā, bet Lietuvā nopērkamie – lētākajā palmu eļļā.
Beidzot pārbaudes notiks arī pie mums. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šonedēļ paziņoja, ka pārbaudīs Latvijā tirgoto ārvalstīs ražoto saldumu, piena produktu un, iespējams, kafijas atbilstību analoģiskiem Rietumeiropā tirgotiem produktiem. PVD pārbaudes cer pabeigt aptuveni mēneša laikā, un iestādes vadītājs Māris Balodis sola publiski nosaukt produktus, kas būs atzīti par zemākas kvalitātes produktiem nekā Rietumu tirgos pieejamās tā paša zīmola preces.
Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!
Astra
Tā
ina