Nelaidiet naidu sevī, tas jums traucēs skaidri redzēt, – gadu pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā aicina viena no redzamākajām Ukrainas atbalstītājām Latvijā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras docētāja, 2020. gada labākā jaunā ārste Dana Isarova. Populāra viņa kļuva jau kovidpandēmijas laikā un tagad atklāj, ka atbalstīt vakcinēšanos Latvijā ir bijis riskantāk nekā atbalstīt Ukrainu, no antivakseriem ir saņemti arī draudi.
Kara gads Isarovai nesis gan priecīgus, gan bēdīgus pārsteigumus. Pie pēdējiem viņa pieskaita savējo sišanu, darot labas lietas, un iesaka kašķēšanās vietā audzēt pašcieņas muskuli.
Kāpēc kļuvāt par bērnu ārsti?
Studēt medicīnu patiesībā bija mans īpatnējs lēmums, jo bērnībā biju domājusi, ka nekad nebūšu ārste. Taču man bija ļoti laba bioloģijas skolotāja, viņa interesanti pasniedza arī anatomiju, un man likās, ka to es gribu mācīties. Nonākusi medicīnā, sapratu, ko es negribu darīt – strādāt ar pieaugušajiem (smejas). Ar bērniem ir interesantāk, viņi ir atklātāki, godīgāki, viņiem ir lielāka fantāzija, viņi ir atvērtāki komunikācijai. Komunicējot ar bērniem, tu arī pats daudz iemācies.
Bet ar bagātu fantāziju simptomus var arī izfantazēt.
Protams, bērni arī melo, bet tos melus tu diezgan ātri pamani. Viņi vēl nav iemācījušies melot tik rafinēti kā daudzi pieaugušie.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 3. - 9. marta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!