Esi kā mēs, tad mēs tevi mīlēsim, Birutai Dellei studiju laikā esot teikuši Mākslas akadēmijā. Tak Dellei, reizē autsaiderei un kulta māksliniecei kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, "kā" vienmēr ir bijis svarīgi tikai glezniecībā, ne attiecībās. Pareizāk sakot, tikai glezniecība viņai ir svarīga. "Vienu es esmu sapratusi: domāt nevajag, cerēt, ka kāds tevi sapratīs, nevajag, un arī cerēt, ka tu kādu sapratīsi, nevajag," tagad, mūža astotajā desmitā, secina Delle un piebilst: "Tikai nevajag neko sliktu darīt citiem; sev vari sliktu darīt."
Sapratīs vai nesapratīs, bet par Delli publika ir interesējusies vienmēr, to apliecina ne tikai viņas darbu noturīgā popularitāte, bet arī intervijas un vairākas par mākslinieci uzņemtās filmas. Nu tām nākusi klāt vēl viena – Andreja Verhoustinska Delle (Henrietes Verhoustinskas scenārijs, producents Bruno Aščuks, Studija Centrums). Filmas pirmizrāde paredzēta Lielajā Kristapā, kas plānots novembra vidū. Savukārt Iļģuciema kultūras namā no 8. novembra – Delles un divu viņas Zemūdenes bijušo audzēkņu Māra Salmiņa un Ivara Aizkalna darbu izstāde. Protams, kovidierobežojumu dēļ dažu datumu var nākties mainīt.
Būsim uz tu, pirms sarunas saka Delle, kad stāstu, ka reiz jau esmu bijis pie viņas – pirms 40 gadiem, vēl Vienības gatvē. Sarunas laikā topam uz tu arī ar mākslinieces kaķi, kurš mani akceptē, uzlecot pikpaunā.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 15. - 21. oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!