Labi, ka šie veikali ir pilni lēta vīna, kuros ātri var atrast patiesību un aizmirst, cik grādu ir ārā, jo pašam iekšā jau labi. Ko mēs varētu likt pretī dienvidnieku vēlmei svinēt sniegotus Ziemassvētkus? Sarīkot kādu saulgriežu pasākumu botāniskā vai zooloģiskā dārza Tropu mājā, kur, banānu lapām pieseguši sedzamo, mēs dotos meklēt strauspapardes vai žirafpapardes ziedu?
Kas zīmējas uz zoodārza Tropu māju, tur šis numurs laikam neies cauri. It kā brīdis būtu piemērots, direktors Greiziņš paziņojis, ka ies pensijā, bet, lūk, Ingmārs Līdaka, kurš visu savu deputātēšanas laiku ar vienu kāju ir palicis zoodārzā, ir gatavs tur atgriezties. Un, kā viņš stāsta šajā SestDienas numurā, zoodārzs nav vieta, kur rīkot pasākumus, kas neatbilst dārza būtībai un atgādina cirku, nevis zoodārzu. Nāksies vien samierināties ar to, ka mēs pušķojam savus mājlopus Jāņu vakarā, un mērkaķim domātās kleitiņas vilkt pašiem. Līdaka, kā mēs zinām no dažas viņa uzstāšanās Saeimā, var būt arī strups un tiešs, ja kāds traucē kārtību.
Labā ziņa ir tā, ka Latvijā nāk arī klāt kāds pušķojams lopiņš. Piena aitas pagaidām pie mums pārstāv tikai viens ganāmpulks, taču tas ir tikai laika un aunu pietiekamības jautājums, kad šīs aitas rotās kalnus un lejas aitas siera cienītājiem par prieku. Aitas siers vismaz ir gabaliņš dienvidu, un arī aitas piena saldējumam neesot vilnas piegaršas. Ja Latvijas ziemā uzēd to, varbūt ikdiena vairs tik ļoti negaršo pēc pasaules malas.
Žurnāla SestDiena 24. – 30. novembra, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Trešo reizi uz zoodārzu. Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka gatavs atgriezties vietā, kur kļuva populārs, un ielūkojas Rīgas Zoodārza nākotnē.
LATVIJAI VAJAG. Aitas arī pienam. Ilutas Straģes zemnieku saimniecībā Krišjāņi dzīvo pagaidām vienīgais piena aitu ganāmpulks Latvijā. Piena aitu audzētājiem pašlaik vissvarīgākais būtu mainīties ar auniem.
FOKUSĀ. Bez rūgtuma sirdī. Kādu reizēm pārņem balta skaudība par citu kolēģu lomām, bet rūgtumu, ka Spēlmaņu nakts balva aiziet gar degunu, gan neizjūt. Skaust amata brāļu panākumus nebūtu īsti pareizi. Sajūtās un pārdomās par teātra mākslas galveno pasākumu dalās Latvijas visvairāk titulētie aktieri.
PIEREDZE. Neapčubinātu neatdod. Jauno māmiņu domubiedru grupās, kā arī draugu un paziņu ievietotajās skaistajās jaundzimušo bildēs sociālajos tīklos jau kādu laiku nereti kopīgs ir viens elements – tik ļoti uzmanību piesaistošais burtiņš ar lampiņām jeb dizaina gaismas burts. Un izrādās, šī gaismas burtiņa dzimtene ir Latvija!
PASAULĒ. Čarlzs Mensons un viņa ģimene. Šā gada 19. novembrī ASV 83 gadu vecumā miris viens no visā pasaulē zināmākajiem un arī pretrunīgākajiem slepkavām Čārlzs Milss Mensons.
BERZE. Koka princips. LUX kino balva izgaismo Eiropas filmas kā sociālpolitisku sarunu arēnu.
TUVPLĀNĀ. Ēd, lūdzies, tulko. "Ģimene, māja, labs amats – ar to vien man nepietika," saka Inese Kausa, latviete, kas pirms sešiem gadiem pārcēlās uz Briseli, lai strādātu par tulci Eiropas Savienības Padomē, bet nu tur savā dzīvoklī pasniedz jogas nodarbības.
CEĻOJUMS. Marokas krāsainais kaleidoskops. Vai esi kādreiz pagaršojis tadžinu?! Kas tieši raksturo šo gardo, lēni pagatavoto sautējumu?! Vienas atbildes nav. Katra pavāra tadžina ir neatkārtojama, ar neskaitāmām dārzeņu, gaļas un garšvielu kombinācijām. Tieši tā es raksturotu pašu Maroku. Tik sulīgi daudzšķautņaina, kontrastaina un dažāda. Ikkatrs, kas paviesojies šajā viesmīlīgajā zemē, mājās atvedīs savu stāstu buķeti par šo Ziemeļāfrikas valsti.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.