Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Ar saulespuķēm par Ukrainu

24. augusts ir Ukrainas Neatkarības diena, kas arī šogad Latvijā tika atzīmēta ar dažādiem pasākumiem, tostarp notiks jau par tradīciju kļuvusī akcija – atbalsta gājiens Saulespuķu ceļš, kuru rīko labdarības organizācija Tavi draugi.

Kad nedēļu pirms Ukrainas Neatkarības dienas ierodamies biedrības Tavi draugi mītnes vietā – iespaidīga izmēra angārā Ventspils ielā 50, kurš piepildīts ar dažādām noderīgām lietām, sākot no pārtikas līdz bērnu ratiņiem –, tur notiek aktīva rosība. Organizācijas darbinieki un brīvprātīgie šķiro saziedotās lietas un kārto tās nosūtīšanai palīdzības saņēmējiem, atsevišķā telpā tiek darināti maskēšanās tīkli Ukrainas armijas atbalstam. Te ik dienas sastopama ne tikai biedrības vadības komanda, bet arī daudzi ukraiņi, kuri iesaistījušies dažādos Tavi draugi projektos.

Viens no tiem ir gājiens Saulespuķu ceļš, kas Ukrainas Neatkarības dienā notiks jau trešo gadu, aicinot kaut simboliski atbalstā Ukrainai pievienoties ikvienu Latvijas iedzīvotāju un te mītošos ukraiņus.

Pušķis nesalaužamajiem

Gājiens veltīts Ukrainas nepagurstošajai cīņai par brīvību un ikvienam Ukrainas civiliedzīvotājam Latvijā, tā dalībnieki ir laipni aicināti paust atbalstu Ukrainai ar saulespuķēm un Ukrainas simboliku.

Šogad pasākums gan notiks mazliet citādi nekā iepriekš. Pirmajā gadā no Ventspils ielas 50 saulespuķu pušķis ceļoja līdz Ukrainas vēstniecībai, pērn – līdz Vērmanes dārzam. Šogad, ņemot vērā piesātināto 24. augusta pasākumu programmu, gājiens būs īsāks un vedīs no Brīvības pieminekļa līdz Vērmanes dārzam. Pulcēšanās Saulespuķu ceļam pie Brīvības pieminekļa sāksies vienpadsmitos, plkst. 11.30 to atklās biedrības Tavi draugi vadītājs Ulvis Noviks un Ukrainas vēstniecības Latvijā pārstāvji kopā ar Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestri kapteiņleitnanta Gunta Kumačeva vadībā. Klātesošos uzrunās arī Tatjana Čirkova – kara bēgle un biedrības Tavi draugi brīvprātīgā.

"Ar gājienu Saulespuķu ceļš vēlamies simboliski paust cieņu Ukrainai un ukraiņu sīkstajam, nesalaužamajam garam. Aicinām līdzcilvēkus pievienoties un veltīt 30 minūtes laika, lai kopīgiem spēkiem parādītu, ka esam vienoti un turpinām atbalstīt Ukrainu līdz uzvarai," aicina Ulvis Noviks.

Pēc gājiena Vērmanes dārzā notiks Ukrainas vēstniecības Latvijā pasākums un koncerts Vienoti Ukrainai. Tā laikā darbosies arī biedrības Tavi draugi dizaina līnijas veikals un izbraukumu ziedojumu pieņemšanas punkts. Tajā apmeklētājiem būs iespēja atbalstīt Ukrainu, ziedojot kancelejas preces skolēniem, kā arī Ukrainas bruņotajiem spēkiem nepieciešamās lietas: tēju, saldumus, riekstus un žāvētus augļus, gaļas un zivju konservus, higiēnas preces un vīriešu apģērbu (zeķes, apakšveļa, T krekli). Ziedojumus biedrība Tavi draugi ar partnerorganizāciju palīdzību nogādās Ukrainā un karavīriem frontē.

5000 brīvprātīgo

Biedrība Tavi draugi ir dibināta 2013. gadā, un sākotnēji tās vadītājs Ulvis Noviks kopā ar draugiem no skolas laika Ziemassvētkos apciemoja pensionārus un trūcīgās ģimenes ar bērniem Talsu un Engures apkārtnē, kur pats dzīvoja. "Vienubrīd sapratu, ka mūsu iniciatīvai ir vajadzīgs juridisks statuss, lai varētu piesaistīt ziedojumus, un nodibinājām biedrību. Deviņus gadus Ziemassvētkos un vasaras beigās rīkojām ziedojumu vākšanas akcijas un ar nepieciešamajām lietām apdāvinājām ģimenes, kurām bija vajadzīgs atbalsts," labdarības organizācijas pirmsākumus atminas Ulvis.

"Kad 2022. gada 24. februārī notika Krievijas iebrukums Ukrainā, jau nākamās dienas vakarā sāku interesēties, kā varu palīdzēt cietušajiem, un naktī no 25. uz 26. februāri ierakstīju sociālajos tīklos, aicinot cilvēkus vest ziedojumus uz Ventspils ielu 50, kur biedrībai tolaik bija darba telpa nelielā garāžiņā. Savukārt tos, kuri vēlētos braukt uz Ukrainas un Polijas robežu, mudināju šos ziedojumus vest uz turieni. Nākamajā rītā es atvēru biedrības durvis, sakārtoju telpu un pēc dažām stundām garāžiņa jau bija pilna ar saziedoto, bet sestdienas, 26. februāra, vakarā pirmās 15 mašīnas devās uz Ukrainu."

Līdz tam viņš gada garumā bija vienīgais aktīvais biedrības dalībnieks un uz Ziemassvētkiem kā brīvprātīgie pievienojās vēl daži cilvēki, savukārt šobrīd Tavu draugu darbos un projektos bijuši iesaistīti jau ap 5000 brīvprātīgajiem – no dažiem cilvēkiem ikdienā līdz vairākiem desmitiem pasākumos, kad ir nepieciešams lielāks skaits darbaroku. Biedrībā šobrīd ir arī 24 darbinieki, kas strādā gan noliktavā, gan kā projektu vadītāji, piesaista finansējumu algām un citām vajadzībām. 60% no viņiem ir latvieši, bet pārējie – ukraiņi.

Dažādas vajadzības

 Ziedojumu vākšana nav vienīgais, ko biedrība Tavi draugi dara. "Kad karš sākās un mēs šeit satikāmies, atsaucoties Ulvja iniciatīvai, idejām un darbiem bija sniega bumbas efekts, un katrs, kas te darbojas, ir iedevis savu attīstības virzienu arī biedrībai, jo mēs esam šeit satikušies dažādi cilvēki no pilnīgi atšķirīgām darbības jomām. Saskaroties ar vienām vai otrām grūtībām, piemēram, brīdī, kad samazinās ziedojumu apjoms, mums ir jādomā, kā to palielināt, šī daudzpusība lieti noder. Biedrībai ir dažādu veidu lielāki un mazāki pasākumi, kas ir ne tikai praktiska palīdzība, bet arī emocionālais atbalsts ukraiņiem šeit Latvijā uz vietas. Dažādu projektu ietvaros šeit, viesistabā Tvorči zustriči ("radošas tikšanās" ukraiņu valodā), tiek organizētas nodarbības ukraiņiem gan latviešu valodas apguvei, gan dažādas radošas meistarklases ukraiņiem un latviešiem, ir aktivitātes bērniem. Ne tikai palīdzības sniegšana ar mantām, ēdienu, transportu un citām armijai vajadzīgajām lietām – biedrības darbs ir arī palīdzēt ukraiņiem iekļauties Latvijas sabiedrībā, savukārt latviešiem – pieņemt tos ukraiņus, kuri ir Latvijā, un visiem kopā pēc iespējas labāk dzīvot šajā vidē," skaidro Beāte Bēvalde, biedrības Tavi draugi projektu vadītāja.

Biedrības palīdzība Ukrainai joprojām ir apjomīga. Agrāk mašīnas turp devās katru dienu, tagad retāk, taču lielākas kravas. "Esam diversificējuši palīdzību. Esam kā portāls, no kura nāk ārā simt un viena ideja, kā kaut ko darīt," piebilst Ulvis.

Beāte biedrībā darbojas teju no kara pirmajām dienām. Pamanot Facebook aicinājumu brīvprātīgajiem iesaistīties palīdzības sniegšanā, sākumā viņa no otras Rīgas malas atbraukusi darba pusdienu pauzē uz, kā pati domāja, lielākais, pusotru divām stundām. "Biju noraudājusies vairākas dienas un sapratu, ka vēlos kaut ko darīt lietas labā. Todien uz darbu neaizgāju un arī nākamajā dienā ne, un tā pamazām es iesaistījos biedrībā uz pastāvīgu darbošanos," viņa stāsta.

"Man šī iniciatīva bija svarīga gan cilvēcīgi, gan personiski, jo mans bijušais klasesbiedrs un vairāki laika gaitā iegūtie draugi dzīvoja Ukrainā, daži tur mīt joprojām. Viena no manām draudzenēm ir veiksmīgi pārcēlusies uz Latviju, bet ir arī cilvēki, ar kuriem kopš kara sākuma man joprojām nav izdevies sazināties. Piemēram, 25. februārī no rīta ar draugu runāju videozvanā, un pārtrūka saruna, jo notika sprādziens. Palīdzēt un darboties šeit ir mans kā cilvēka pienākums,» savu iesaistīšanos labdarībā pamato Beāte.

Busulis un vēl daudzi

"Cilvēku atsaucība ir ļoti viļņveidīga, bet, ņemot vērā, ka kopš kara sākuma pagājuši jau divi ar pusi gadi, tā joprojām ir liela. Man prieks, ka mūsu komanda ir uzķērusi dažādus veidus, kā sabiedrību uzrunāt, kā piesaistīt ziedotājus. Sākumā pietika ar paziņojumiem sociālajos tīklos, ka vajag to un to, tagad šāda metode vairs īsti nestrādā. Sākums, kad nebija skaidra plāna un katru nakti uz nākamo dienu likām lietā jaunu sistēmu, bija maģisks, un pirmo nedēļu, kamēr iegājāmies kaut cik stabilā sistēmā, bija liela pašiniciatīva un pašatdeve no katra, atrodot veidu, kā iesaistīties. Līdzīgi bija arī ar ziedotājiem. Kāds mums veda kafiju, lai brīvprātīgie nenosalst, kāds veda fiziskus ziedojumus, cits brauca uz veikalu pirkt nepieciešamās lietas, kāds ar savu auto bija gatavs doties uz Ukrainu, kāds deva savu mašīnu, lai tie, kuri var braukt, to izmantotu," stāsta Ulvis.

Pirmais ziedotāju aktivitātes vilnis noplaka vasarā, un tā ir katru gadu, bet pēc tam rudenī – jau atkal vieglāk. «Jau pirmajā kara pavasarī sākām piedāvāt pret ziedojumu dažādus suvenīrus. Bijām iestrādājušies, arī Ukrainā vajadzību kļuva arvien vairāk, un mums nācās izdomāt jaunus veidus, kā nokļūt līdz ziedotājam un atgādināt par sevi. Tā nonācām līdz vienam no veiksmīgākajiem biedrības projektiem, kas dod mums iespēju uzrunāt plašu sabiedrības daļu, – koncertiem Angāra saulrieti," par vēl citām aktivitātēm stāsta Beāte.

"Angāra saulrietu ietvaros mūs atbalsta katrs cilvēks, kurš atnāk uz koncertu un attiecīgi noziedo, arī katrs, kurš piedalās koncerta izveidē, jo katrs cilvēks, kurš atved skatuvi, uzliek gaismas, nodrošina skaņu, katrs mūziķis, ēdinātājs – viņi arī tajā brīdī neaizbrauc kur citur, bet darbojas pie mums un par saviem pakalpojumiem naudu neprasa, bet, ja tomēr prasa, iedod lielas atlaides," viņa vēl piebilst. Ideja par pasākumu radusies kara otrajā pavasarī, kad nogurums bija ņēmis virsroku un cilvēcīgi arī biedrībā strādājošie sāka pagurt. "Tad nu radās doma par šādiem koncertiem, mūs piespieda notikumi Ukrainā. Līdz ar Kahovkas HES dambja pārraušanu bija skaidrs, ka jārīkojas ātri un jāpalīdz plūdu seku likvidēšanā iesaistītājiem."

Intars Busulis, ar kuru jau iepriekš Tavu draugu pārstāvji bija sprieduši par iespējamu sadarbību, izrādīja iniciatīvu uzstāties. Sākotnēji bija ideja par Instagram live video, jo viņam ir liels sekotāju skaits un tādējādi būtu iespējams sasniegt plašu auditoriju, taču mūziķim galu galā šķita, ka viņš ir gatavs darīt kaut ko vairāk.

Tā īsā laikā pērn tapa pirmais Angāra saulrietu koncerts biedrības atrašanās vietā Ventspils ielā. Kopumā trīs koncertu sērijā aizvadītā gada vasarā tika saziedoti teju 29 tūkstoši eiro un simtiem Ukrainas karavīriem, civiliedzīvotājiem un viņu četrkājainajiem draugiem ļoti noderīgu lietu un produktu. Šogad jau aizvadīts labdarības koncerts 31. jūlijā, un nākamais apmeklētājus gaidīs 28. augustā no plkst. 18. Tajā uzstāsies Citi zēni, Atvara, Katrīna Dimanta un Zeltrači, Rīta stienis, kā arī DJ Ķilkuts. Ieeja pasākumā šoreiz ir ziedojums Latvijas un Ukrainas skolēnu atbalstam.

Konkrētam mērķim

Kādi ziedojumi nonāk Ukrainā? Ulvis teic, ka vislielākā nepieciešamība šobrīd ir pēc higiēnas precēm, pārtikas, ņemot vērā elektrības pārrāvumus Ukrainā, arī poverbankas jeb lādētājakumulatori un ģeneratori ir ļoti noderīgi, bet frontei – apģērbs, apavi u. tml. Tāpat ļoti nepieciešamas ir automašīnas, jo transportlīdzekļi karā ātri iet bojā apšaudēs un uzbraucot uz mīnām.

Ziedojumi no Tavu draugu rīkotajiem pasākumiem ik reizi tiek veltīti kādam konkrētam mērķim. "Esam vākuši ziedojumus materiālu iegādei maskēšanās tīkliem, pie mums trīs reizes nedēļā risinās to gatavošanas darbnīcas. Tagad tuvojas skola un ir vajadzība pēc skolas lietām gan Ukrainā, gan ukraiņiem šeit, gan latviešiem. Palīdzot ukraiņiem, mēs neesam beiguši palīdzēt latviešiem, un iniciatīvas, ar kurām sāku, biedrību dibinot, joprojām ne tikai ir aktīvas, bet pat paplašinājušās," norāda Ulvis.

"Ir skaidrs, ka svarīgi ne tikai uzrunāt cilvēkus, stāstot, kas mums ir vajadzīgs, bet arī atgādināt par paveikto. Ļoti jūtam, ka pēc katras intervijas vai televīzijas sižeta par mūsu darbu ziedotāju atsaucība atkal pieaug. Cilvēki vēlas arī redzēt, kur nonāk saziedotais. Prasīt ukraiņiem bildes joprojām ir neērti – redz, aizsūtījām paleti ar higiēnas precēm, tagad nofotografējaties ar kastītēm rokās! Tomēr visi saprot, ka tas ir vajadzīgs un ziedotājiem ir jāredz, ka viņu devums ir sasniedzis mērķi."

Gaida kara beigas

Biedrības Tavi draugi dizaina līnijas projekta vadītāja ir Inha Čaliuka no Ukrainas. "Latvijā mēs ar vīru un bērniem esam kopš 2022. gada marta. Sākās karš, un pirmie uzbrukumi bija uz Kijivu, kur dzīvojām. Mums ir trīs bērni, tādēļ bija svarīgi parūpēties par viņu drošību. No valsts devās prom arī mūsu tuvinieki. Vīrs savulaik bija strādājis Latvijā, viņam šeit bija paziņas, tādēļ izvēlējāmies par savu galamērķi Latviju. Dodoties bēgļu gaitās, paņēmām līdzi tikai pirmās nepieciešamības lietas. Pamazām iedzīvojos, bērnus iekārtojām skolā. Man parādījās brīvs laiks, un gribēju to aizpildīt ar jēgpilnu darbošanos. Man bija palīdzējuši, un gribēju arī pati būt noderīga," viņa stāsta.

Sākumā biedrībā Tavi draugi jaunā sieviete darbojusies kā brīvprātīgā, bet tagad jau ir dizaina līnijas un suvenīru tirdzniecības projekta vadītāja. "Tas ir labdarības projekts, ar kura palīdzību piesaistīt līdzekļus. Mākslinieki gan no Ukrainas, gan Latvijas darina interesantas lietas un nodod mums, mēs nosakām tām vēlamo ziedojuma summu. Pēc izglītības esmu juriste, taču iepriekš Ukrainā strādāju tirdzniecības jomā, līdz ar to šis darbs man nav svešs."

Inha atzīst, ka ir iejutusies Latvijā un, pēc viesošanās Ukrainā šķērsojot Latvijas robežu, jau sajūtas kā mājās. Tomēr mājas sauc atpakaļ. "Gaidu kara beigas, lai atgrieztos Ukrainā, jo visa mūsu dzīve tur kara dēļ ir palikusi uz pauzes, mūsu draugi, radi ir Ukrainā. Mana mamma pusgadu pavadīja Polijā, taču nu ir atgriezusies Ukrainā. Cilvēki Latvijā ir atsaucīgi, laipni, esmu pateicīga par visu labo, ko šeit esmu saņēmusi gan praktiski, gan emocionāli," viņa vēl piebilst.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Latviešu radīts muzejs

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš par atgriešanos pilī, apvērsumiem priekšstatos par mūsu senčiem un to, ka vēl ir daudz, ko rakt.

Starp ģerboņiem, karogiem un himnām

Tuvojoties Latvijas valsts svētkiem, 18. novembrim, SestDiena nolēma palūkoties vēsturē un noskaidrot, kā tad radušies tie simboli, kurus mēs tradicionāli asociējam ar kādu valsti. Mūsdienās p...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata