Pirms kāpiena Everestā

1994. gadā latvieši gatavojās pirmajai Everesta ekspedīcijai (Latvijas karogu pasaules augstākā kalna virsotnē Teodors Ķirsis (1942–2003) un Imants Zauls pacēla 1995. gada 14. maijā). 1994. gada 6. augusta SestDienā Teodors Ķirsis izklāstīja īso versiju par Everestu jeb Džomolungmu. "Attiecībā uz augstajiem kalniem ir nostabilizējies pieņēmums, ka uz zemeslodes ir 14 tā saukto astoņtūkstošnieku, virsotņu, kuru augstums pārsniedz 8000 metru virs jūras līmeņa. Šis cipars tomēr nav gluži nepārprotams, jo vairākos gadījumos grūti nodalīt pastāvīgas virsotnes no priekšvirsotnēm, blakus un sānu virsotnēm. Angļiem aizvien tuvāk iepazīstot Himalajus, augstākās virsotnes gods secīgi pāriet no Daulagiri uz Kančendžangu un tikai vēlāk, XIX gadsimta vidū nonāk pie īstā īpašnieka. Indijas lielās trigonometriskās uzmērīšanas laikā, 1849. gadā, tiek izdarīti arī virsotņu trigonometriskie mērījumi. Tā kā tajos laikos eiropiešus Tibetā un Nepālā neielaiž, viss jāpaveic no liela attāluma un Indijas līdzenumiem. Vēl anonīmo virsotni Nr.15 mēra no sešām novērošanas stacijām, kuru vidējais attālums līdz objektam ir 178 km…"