Šodien, kad pasažieru aviācijas atgūšanās no Covid-19 krīzes var prasīt varbūt pat vairākus gadus, vēl nepieciešamāks šķiet Rail Baltica, jaunais dzelzceļa infrastruktūras projekts, kas integrēs Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā. Tad no Rīgas ar vilcienu varēs braukt ne tikai uz Maskavu, Pēterburgu un Minsku kā tagad, bet arī slaidā vīlē uz Berlīni un vēl tālāk – kā vecajos labajos laikos. Tie, kas padomju valdīšanas gados ar vilcienu ir šķērsojuši PSRS robežu, atceras ne vien vairākas dzeloņdrāšu žogu rindas uz robežas, bet arī stundām ilgu gaidīšanu, kamēr vagoniem nomaina riteņus pret Eiropas platuma sliedēm atbilstošajiem. Pirmajiem objektiem Rail Baltica līnijā jābūt gataviem visai drīz. Varbūt ne tik drīz, kā rakstīts Vikipēdijā: "2019. gadā sāka Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus plānots paveikt 2021.–2022. gadā." Kāds gads droši vien būs jāpieliek klāt. Tomēr ap 2024. gadu Rīgai atkal būs divi dzelzceļa tilti, kā kādreiz jau bijis.
Kad tilta vēl nebija
Dzelzceļu vispār rīdzinieki bija iepazinuši jau gandrīz desmit gadu pirms sava pirmā dzelzceļa tilta. Pirmās dzelzceļa līnijas projekts Rīga–Daugavpils tika apstiprināts 1852. gadā. Tā bija pirmā dzelzceļa līnija Krievijā, kas tika celta, balstoties uz privāto kapitālu. Dzelzceļa celtniecību finansēja angļu uzņēmēji un finansisti (arī dzelzceļa sliedes, lokomotīves, vagoni un signālsistēmas nāca no Anglijas), bet tā celtniecības iniciatore un organizētāja bija Rīgas Biržas komiteja, kura 1853. gadā izveidoja speciālu kompāniju dzelzceļa būvei – Rīgas–Dinaburgas dzelzceļa sabiedrību. Krimas karš būvniecību aizkavēja, tādēļ tā sākās tikai 1858. gada 8. maijā, kad vietā, kur bija paredzēts celt dzelzceļa stacijas ēku, Baltijas ģenerālgubernators kņazs Aleksandrs Suvorovs svinīgi iedūra zemē lāpstu. Daļu stacijas un citu ēku celtniecībai paredzēto zemes gabalu atpirka no zemes īpašnieka, pārējo dāvināja Rīgas pilsēta. Satiksme pa pirmo Rīgas dzelzceļa līniju tika atklāta 1861. gada 12. septembrī.
Pirmā dzelzceļa stacija Rīgā, divstāvu ēka, tika atklāta 1861. gadā un atradās apmēram turpat, kur atrodas mūsdienu stacijas ēka. Pēc 1902. gadā izstrādātā Rīgas dzelzceļu mezgla pārbūves plāna, kas paredzēja vienu centrālo staciju visiem Rīgā ienākošajiem vilcieniem, radās nepieciešamība stacijas pasažieru ēkas galveno korpusu pārvietot nedaudz tālāk no pilsētas centrālās daļas nekā esošā stacija, toreizējās Rīga I preču stacijas teritorijā. Līdz 1914. gadam plāns daļēji tika realizēts, un Rīga I kļuva par Rīgas Galveno staciju. Sliežu ceļi tika pacelti virs Rīgas centrālajām ielām, un tika arī uzbūvēts jaunais, otrais, dzelzceļa tilts pār Daugavu.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 23.-29. oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!