Eimija Andersone ieradās Rīgā februāra beigās kopā ar Losandželosā dzīvojošo komponisti Lolitu Ritmani un viņas vīru skaņu inženieri un producentu Marku Matsonu, lai sadarbībā ar vietējiem mūziķiem ierakstītu multimediālā koncertšova Women Warriors: The Voices of Change/Varones. Pārmaiņu balsis skaņdarbus. Uzvedums pirmatskaņojumu piedzīvoja Andersones diriģētā un viņas pašas pirms trim gadiem izveidotā Orchestra Moderne koncertuzvedumā pagājušā gada 20. septembrī Ņujorkas Linkolna centrā. Ieraksta gaitā Rīgā tika arī filmēti materiāli topošajai dokumentālajai filmai ar tādu pašu nosaukumu. To paredzēts sūtīt uz kinofestivāliem un izmantot reklāmas materiālos īpašiem sadarbības projektiem ar orķestriem un universitātēm.
Koncertuzveduma divpadsmit daļas, kurām oriģinālskaņdarbus radījušas desmit komponistes, sinhroni ar dokumentālo filmu atspoguļo 800 gadu ilgo cīņu par sievietes tiesībām un cilvēktiesībām.
Publika Ņujorkā koncertuzveduma iedvesmojošo, emocionāli tieši uzrunājošo vēstījumu uztvēra ar lielu saviļņojumu, savukārt prese slavēja par drosmi un ideju.
Eimija Andersone ir starptautiski atzīta diriģente. Sadarbībā ar orķestriem un muzikālajiem teātriem gan dzimtajā ASV, gan Eiropas valstīs viņa diriģē simfoniskos koncertus un operu izrādes, Brodvejas mūziklus, kino un pat populāru videospēļu mūzikas programmas. Pēdējā laikā viņa pievērsusies arī dokumentālā kino veidošanai.
Kas īsti ir šis projekts, un kāpēc tas tapa?
Šis ir sieviešu veidots un producēts oriģinālmūzikas koncertuzvedums. Tajā komponistu sieviešu radītā mūzika, kuru uz skatuves spēlē orķestris, ir savīta kopā ar manis pašas izveidotu dokumentālu videovēstījumu par sieviešu cīņu par savām tiesībām. Tā ilgusi jau astoņsimt gadu un joprojām turpinās.
Esmu to ietilpinājusi astoņdesmit minūšu ilgā vienotā mūzikas, dokumentālā videofilmā, kuras žanru es saucu par dokusimfoniju. Videomateriāls divpadsmit daļās aptver astoņsimt gadu cilvēces vēsturē. Tajā ir redzamas cilvēktiesību aktīvistes no viduslaiku varonēm līdz neatlaidīgajai, vēl tikai 16 gadu vecajai Zviedrijas meitenei Grētai Tūnbergai, kam pietiek drosmes, uzņēmības un spēka atklāti runāt un cīnīties par sieviešu tiesībām, cilvēktiesībām, katras meitenes tiesībām uz izglītību, iestāties pret jaunu meiteņu izprecināšanu ar varu, cīnīties par mieru, pret globālo sasilšanu cilvēku rīcības dēļ. Tā ir cīņa par labāku pasauli.
Mūsu stāsts sākas ar XIII gadsimtu, kad izglītība bija tikai vīriešu privilēģija, bet Serbijas karaliene Helēna no Anžū (1236–1314) nodibināja pirmo meitenēm domāto skolu. Tolaik tas bija kas pilnīgi jauns, līdz tam vispār neiedomājams. Taču arī šodienas pasaulē ir zemes, kurās meitenes netiek laistas skolā un viņām izglītība ir liegta. Dokumentālajā filmā ir redzamas vairāk nekā sešdesmit izcilas un spēcīgas personības – sievietes. Daudzas no viņām ir tikušas ignorētas un nepelnīti aizmirstas. Šīs ir mūsu, sieviešu, balsis pret vardarbību un verdzību, pret netaisnu diskrimināciju pēc dzimuma vai ādas krāsas, pret sieviešu tiesību ignorēšanu. Varones. Pārmaiņu balsis godina to sieviešu varonību, drosmi un spēku, kurām izdodas mainīt pasauli.
Mūsu stāstā ir vieta gan 60. gadu cilvēktiesību kustībai, gan 70. gadu feminismam un 80. gadu cīņai par to, lai valstu valdības pievērstos HIV problēmai. Šis ir stāsts arī par mūsu laikabiedrēm šodien: piemēram, drosmīgo klimata aktīvisti Grētu Tūnbergu, par irāņu sievieti, kura vairs nevēlas aizklāt seju ar hidžābu, un par palestīniešu un izraēliešu sievietēm, kuras vēlas iesaistīties, lai panāktu mieru starp abām konfliktējošajām pusēm. Viņas savu nostāju pauž, kopā dejojot tuksneša smiltīs.
Mūsu uzvedumā ir arī stāsts par afgāņu meiteni Sonitu Alizadi, kuru viņas vecāki, ģimenei atrodoties bēgļu gaitās Irānā, 16 gadu vecumā pārdeva par sievu gados vecākam vīrietim. Vecāki savu meitu pārdeva par 6000 ASV dolāriem, jo ģimenei vajadzēja naudu… Tā bija īsta tirgošanās, jo sākumā viņu gribēja pārdot par desmit tūkstošiem, taču pircējiem tas šķitis par dārgu… Brīnumainā kārtā viņai izdevās aizbēgt no vīra un nokļūt ASV. Patlaban viņa studē ASV un ir sacerējusi hiphopa kompozīciju Daughters for Sale/Meitas pārdošanā.
Visu interviju lasiet žurnāla SestDiena 20.-26. marta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Itamars Toledano
Tipa
reptilis