Emocijas no iedzīvotāju puses un sauss matemātisks aprēķins no ministrijas un pašvaldību puses – tā kāda pieredzējusi skolotāja raksturo skolu tīkla reformu un tās izraisītos protestus pret mazo skolu slēgšanu. Jaunais skolotāju algu finansēšanas modelis, kuru plānots ieviest no 1. septembra, paredz, ka valsts dotāciju pedagogu algām skola saņemtu tikai tad, ja tajā būtu atrašanās vietai un izglītības pakāpei atbilstošs skolēnu skaits. Tātad pašvaldībām nāktos straujāk sakārtot skolu tīklu, lai tām nav pašām jāfinansē skolotāju algas. Skolēnu skaita kritērijam neatbilst vairāk nekā 70 vidusskolu. 29. janvārī daļa publisko skolu un privātskolu, gan skolotāji, gan skolēni un viņu vecāki rīkoja mazo skolu atbalsta akciju. Savukārt vairāku skolu vadība ir paudusi publisku atbalstu skolu tīkla reformai, norādot, ka lietotie apzīmējumi "liela skola" un "maza skola" ir neskaidri, tāpēc pārāk brīvi interpretējami, reformas sakarā būtu vispirms jārunā par "ļoti mazām skolām" (Izglītības un zinātnes ministrija par ļoti mazu skolu uzskata izglītības iestādi, kur 1.–3. klasē ir mazāk par 22 bērniem, 4.–6. klasē – mazāk par 27 bērniem, bet 7.–9. klasē – mazāk par 27 bērniem).
Zinot Latvijas demogrāfiskās tendences, par mazo skolu slēgšanu nebūtu jābrīnās, tāpat arī par to, ka šis emocionāli ir ļoti sāpīgs process, it īpaši tiem, kuri paši vai kuru bērni ir mācījušies mazajās lauku skolās. Dažādu viedokļu un pretrunu netrūkst. Piemēram, pašvaldība, slēdzot kādu skolu, riskē ar zaudējumu nākamajās pašvaldību vēlēšanās, jo oponenti to noteikti izmantos. Par protestiem pret skolu reformu, tāpat kā par visiem citiem protestiem Latvijā, dzirdēts, ka tie ir politiski motivēti. Dzirdēts pat, ka daži no vecākiem, pašvaldības opozicionāriem, pret kādas mazās lauku skolas slēgšanu protestē, bet paši savas atvases jau bez lieka trokšņa ir no šīs skolas izņēmuši laukā un ielikuši pilsētas skolā.
Vai un cik atmaksājas mazas skolas likvidācija un bērnu vadāšana tālāku gabalu? Kāds ir optimālais klases lielums, lai skolotājs varētu strādāt ar katru skolēnu? Kādā skolā labāk mācīties bērniem, kam nepieciešama īpaša attieksme un palīdzība? Vai skolas slēgšana nozīmē šīs vietas eksistences izbeigšanos? Kas notiek un notiks ar slēgto skolu ēkām? Cik droša ir skolēnu vadāšana ar autobusiem, cik agri viņiem jāceļas, lai paspētu uz autobusu? Neskaidrību ir daudz.
Visu sarunulasiet žurnāla SestDiena 16. - 22. februāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!