Dabas rezervāta zona izveidota, lai nodrošinātu dabisko procesu norisi bez jebkādas iejaukšanās un saimnieciskās darbības. Slīterē ir divas tādas zonas, tās atļauts apmeklēt tikai zinātniskās izpētes nolūkos un uzraudzībai. Šajā teritorijā ir arī vējgāzes, kas saglabājušās no pagājušā gadsimta 70. gadiem. No bioloģiskā viedokļa tie tagad ir vieni no augstvērtīgākajiem mežiem Latvijā. Dabas lieguma zonā mērķis ir saglabāt retās sugas vai biotopus, dažkārt pieļaujot mežu nociršanu vai atjaunojot pļavas. To var apmeklēt visi, kas vēlas. Ainavu aizsardzības un neitrālā zona galvenokārt atrodas jūras piekrastē. Neitrālajās zonās iekļauti piekrastes zvejniekciemu centri, tādējādi mazinot zemes īpašniekiem aizliegumu slogu, kas eksistēja pirms tam, bet ainavu aizsardzības zona atrodas ciemu perifērijā un vērsta uz to, lai saglabātu šo teritoriju ainavisko vērtību - meža teritoriju mijiedarbību ar viensētu apbūvi un jūras piekrasti.
Diena jau rakstīja, ka jaunais Slīteres Nacionālā parka likums, ko janvārī galīgajā lasījumā pieņēma Saeima, paredz vēl vienu - regulējamā režīma zonu, kuru būs aizliegts apmeklēt no 1. februāra līdz 31. jūlijam, lai netraucētu putnu ligzdošanu. Šajā zonā ietilpst Bažu purvs. «Līdz šim cilvēku atrašanās tur bija aizliegta, vienīgi vietējie iedzīvotāji drīkstēja lasīt dzērvenes. Taču mūsdienās nav iespējams izkontrolēt, kurš ir vietējais iedzīvotājs. Tas bija likumā nerealizējams punkts, tāpēc izvērtējām visas dabas vērtības un secinājām, ka galvenais, ko vajadzētu pasargāt, ir ligzdojošie putni. Izvērtējot jauno likumu un plānotos noteikumus, man gribas teikt, ka tie ir privātīpašniekiem labvēlīgāki, nekā bija līdz šim,» saka Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte.