Ar šo apgādā Neputns klajā laisto grāmatiņu rokās ikviens var atzīmēt dzejnieka 150. dzimšanas dienu. "Vajag svinēt arī kaut ko citu, ne tikai Raini," tās prezentācijā mudināja Kārlis Vērdiņš, kurš pats ir radījis daudzu Viljama Batlera Jeitsa darbu tulkojumus.
Viņš stāsta, ka īru dzejnieka un dramaturga vārds latviešu lasītājiem zināms kopš 1923. gada, kad "pasauli pāršalca ziņa par viņa apbalvošanu ar Nobela prēmiju", taču toreiz šī vēsts dažādās avīzēs un laikrakstos uztverta ar sašutumu - tieši iepriekš piesauktā Raiņa dēļ, kura daiļrade vērtēta daudz augstāk nekā citu laureātu sarakstos minēto autoru darbi. "Bet kā gan Stokholmas akadēmiķu acis lai ierauga mazas, jaunas tautas rakstnieku?" Kārlis Vērdiņš citē vienu no publikācijām.
Izzinātāja kaislība
Viens no pirmajiem Viljama Batlera Jeitsa darbu atdzejotājiem 20. gadu nogalē ir bijis Eriks Ādamsons, kurš ir nule izdotā krājuma tituldzejoļa Baltie putni latviskojuma autors. Īru literāta daiļradei savulaik pievērsies arī Arturs Baumanis, Fricis Dziesma un Andrejs Johansons. 80. gados interesi par viņa darbiem atjaunojis Hermanis Marģers Majevskis, kuram Viljams Batlers Jeitss ir bijis ļoti mīļš dzejnieks un kurš ir plaši pārstāvēts šajā izlasē.
Sākot darbu pie Baltajiem putniem, Kārlis Vērdiņš priecājies, ka viņa redzeslokā parādījušies vairāki latviskojumi no pagātnes, taču sācis tos salīdzināt un kritis nelielā izmisumā, jo pa vairākiem lāgiem tulkoti vieni un tie paši hiti. Tāpēc līdzās agrāk tapušajiem atdzejojumiem ir publicēts mūsdienu autoru veikums. Ja Aivaram Eipuram tuvāks ir izrādījies īru literāta daiļrades viduspoms, tad Arvis Viguls ir pievērsies viņa vēlīnajai daiļradei, kas ir piepildīta ar mistiku un pasaules noslēpumu izzinātāja kaislību.
Skumīgi laimīgs
"Ak, mīļā, man šķiet, ka mēs putni, kas putainās piekrastēs skrej." (Baltie putni) Apgāda Neputns vadītāja Laima Slava atklāj, ka ir jau saņēmusi pirmās atsauksmes no Viljama Batlera Jeitsa dzejas izlases lasītājiem - viņi šķirot lappusi pa lappusei un katrs tajā atrodot kaut ko savu. Mūziķis Shipsi jeb Jānis Šipkēvics juniors apgāda vadītājai esot atsūtījis ziņu no Portugāles, ka šī ir vienīgā grāmata, ko paņēmis līdzi ceļojumā - katru dienu lasot un jūtoties "skumīgi laimīgs", piebilst Laima Slava.
Savukārt Kārlis Vērdiņš atzīst, ka viņu kā literatūras pētnieku esot īpaši uzrunājis sacerējums Zinātnieki no 1919. gada izdevuma The Wild Swans at Coole. "Kad plikiem pauriem visi grēki cauri,/Šie vecie, izglītotie, cēlie pauri/Tad dzejas rindas komentē un tulko,/Ko jauni puiši, svaidīdamies gultās,/Reiz rīmējuši, savai mīlai klausot," viņš nolasa (kopumā Viljama Batlera Jeitsa dzejas izlasē Baltie putni ir iekļauti darbi no divpadsmit krājumiem, kas tapuši laika periodā no 1889. līdz 1939. gadam - I. A.).
Dažādās būdas
Kārlis Vērdiņš vērš uzmanību uz to, ka jaunizdotās izlases pielikumā ir publicēti trīs Viljama Batlera Jeitsa populārākie dzejoļi vairākos latviskojuma variantos, kas uzrāda tulkotāju atšķirīgās pieejas un grūtības, ar kādām jāsaskaras, strādājot ar blīvu, spilgtu, modes un laikmetu maiņas pārdzīvojušu dzeju. To vidū ir Down by the Salley Gardens, When You Are Old un The Lake Isle of Innisfree. "Tur būdu uzcelt mālā un laidarā turklāt" (Eriks Ādamsons, 1928), "Tur sevim būdu gribu/No kārklu zariem vīt" (Arturs Baumanis, 1938). Jā, jā, tas ir viens un tas pats dzejolis.
Īru autora Viljama Batlera Jeitsa Baltie putni papildina apgāda Neputns bilingvālo samta sēriju, kurā jau ir iznākušas Angelusa Silēziusa, Rainera Marijas Rilkes, Viljama Šekspīra, Josifa Brodska, Volta Vitmena, Žaka Prevēra un Jāņa Rokpeļņa dzejas izlases. "Es ceru, ka mums ar Neputna jaukajām meitenēm būs vēl daudz, daudz samta svārciņos tērptu bērnu - katru gadu kā krietnā īru katoļu ģimenē nāks klāt vēl pa vienam," optimistiski noskaņots ir Balto putnu sastādītājs Kārlis Vērdiņš.