ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, kā arī ģeopolitiskā konfrontācija, kuras ietvaros Vašingtona uzskata Pekinu par galveno draudu savām globālajām pozīcijām, ir saasinājuši abu lielvalstu attiecības arī stratēģiski svarīgajā informāciju tehnoloģiju sektorā. Apsūdzot Ķīnas vadošās informāciju tehnoloģiju kompānijas spiegošanā un nelikumīgā datu vākšanā, kā arī dēvējot tās par draudiem ASV nacionālajai drošībai, Savienoto Valstu varasiestādes vispirms vērsās pret pasaules vadošo 5G tehnoloģiju izstrādātāju un vienu no lielākajiem viedtālruņu un telekomunikāciju iekārtu ražotājiem Huawei. Tagad par ASV mērķi kļuvis arī Ķīnas kompānijai ByteDance piederošais populārais sociālais tīkls TikTok.
Kā nesen vēstīja The New York Times, atsaucoties uz informācijas avotiem ASV Centrālajā izlūkošanas pārvaldē, nekādu pierādījumu, ka TikTok būtu nodevis informāciju par šīs platformas amerikāņu lietotājiem Ķīnas varasiestādēm, amerikāņu izlūkdienestu rīcībā gan nav, tomēr šāda situācija ir iespējama, un attiecīgi – sociālais tīkls ir uzskatāms par draudu ASV nacionālajai drošībai. ByteDance, protams, kategoriski noliedz visas uzņēmumam izvirzītās apsūdzības, tomēr, tā kā ASV pilnā sparā rit priekšvēlēšanu cīņa, nav gandrīz nekādu šaubu, ka TikTok pārdošana amerikāņu īpašniekam būs Ķīnas kompānijai pats labvēlīgākais iznākums – pārējie iespējamie varianti ir cits par citu sliktāki.
Gatavi ekspansijai?
Īpašas uzmanības vērts ir fakts, ka TikTok ir pirmais (un būtībā ļoti veiksmīgs) Ķīnā izstrādātas interneta sociālās platformas mēģinājums kļūt par globāla mēroga spēlētāju kādā konkrētā nišā. Netrūkst ekspertu, kuri uzskata TikTok par sava veida pilotprojektu, kura veiksmīgas īstenošanas gadījumā sekotu arī globāla citu Ķīnas interneta platformu vai, precīzāk, šo platformu ārvalstīm paredzēto versiju ekspansija.
Ķīnā politisku iemeslu dēļ ir aizliegta gandrīz visu ārvalstu interneta platformu (interneta meklētāji, sociālie tīkli un dažādi servisi) darbība. Līdz ar to tām visām ir radīti savi vietējie līdzinieki, no kuriem aiz Ķīnas robežām ilgstoši pati pazīstamākā ir bijusi interneta tirdzniecības platforma Alibaba un tās meitas uzņēmums AliExpress. Savukārt Google līdzinieks ir interneta meklētājs Baidu, kura ietvaros pieejama arī virkne citu servisu, tādi kā Baidu Maps (kartes), Baidu Baike (tiešsaistes enciklopēdija), Baidu Wangpan (datu uzglabāšana mākonī) un vēl daudz kas cits – kopumā 57 dažādas iespējas.
Pie mums plaši pazīstamā Twitter līdzinieks ir serviss Sina Weibo, bet pati populārākā Ķīnas interneta platforma WeChat apvieno uzreiz vairāku populāru interneta resursu, tādu kā Facebook, WhatsApp, Pinterest un vēl citu, iespējas – ne velti WeChat lietotāju skaits (vairāk par miljardu cilvēku) ir tuvs Ķīnas iedzīvotāju skaitam. Vēl cits Āzijas lielvalstī populārs serviss, veidots pēc principa "viss vienuviet", ir Tencent izstrādātā platforma QQ, kurai ir ap 700 miljoniem aktīvu lietotāju.
Visas iepriekš minētās ir tikai pašas populārākās no Ķīnas interneta platformām. To kopējais saraksts ir ļoti plašs, un lietotāju skaita ziņā tās ieņem stabilas vietas dažādu nozaru reitingu pirmajos desmitos. Vienlaikus, tā kā tādi servisi kā Tencent Video, iQIYI, Xiaohongshu, Douban, Zhihu, Meituan-Dianping, Jinri Toutiao un vēl daudz citu atrodas aiz "Ķīnas lielā ugunsmūra" (tā parasti tiek dēvēta trīspakāpju sistēma šīs valsts interneta norobežošanai no ārpasaules), kā arī ir paredzēti tikai vietējai auditorijai un tiek pakļauti cenzūrai, ārpus lielvalsts robežām šīs platformas ir zināmas tikai ārvalstīs dzīvojošo ķīniešu vidū.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 11. septembra - 17. septembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!