Desants uz Mēness

Aprīļa sākumā Donalds Tramps parakstīja izpildrīkojumu par starptautiskā atbalsta veicināšanu komerciālai kosmisko resursu izmantošanai. Šis dokuments izraisīja plašu starptautisko rezonansi – galvenokārt tāpēc, ka tajā tika norādīts: ASV neuzskata kosmosu par visas cilvēces kopīpašumu, bet gan tikai par "unikālu telpu cilvēka darbībai". Tāpat dokumentā teikts, ka ASV neatzīst jau 1979. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā apstiprināto vienošanos par valstu darbību uz Mēness un citiem debess ķermeņiem un politiskā līmenī aktīvi pretdarbosies "jebkuras citas valsts vai starptautiskās organizācijas mēģinājumiem traktēt vienošanos par Mēnesi kā tādu, uz kuru jebkādā veidā attiecināmas parastās starptautiskās tiesības".

"Amerikāņiem jābūt tiesībām veikt komerciālu resursu izpēti, ieguvi un izmantošanu kosmiskajā telpā atbilstoši spēkā esošajai [ASV] likumdošanai," teikts izpildrīkojumā. Pārtulkojot visu iepriekš minēto no diplomātiskās uz "parasto" valodu, tas nozīmē oficiālu paziņojumu, ka ASV, veicot kosmosa izpēti un apguvi, turpmāk vadīsies tikai pēc savu likumu normām, bet par starptautisko atbalstu vai sadarbību tiks uzskatīta tikai tāda kooperācija, kas atbildīs ASV likumiem un interesēm, tostarp komerciālajām. Šāda dokumenta parādīšanās ir saistīta ar Donalda Trampa izsludinātajiem Mēness apguves plāniem vispirms jau kosmiskās programmas Artemīda ietvaros, kā arī ar ļoti tālas nākotnes iespējām.

Artemīda un LOP-G

2019. gada martā ASV prezidents nāca klajā ar prasību Savienoto Valstu Nacionālajai aeronautikas un kosmosa apgūšanas pārvaldei (NASA) par "katru cenu" nodrošināt atkārtotu amerikāņu astronautu izkāpšanu uz Mēness. Šī mērķa sasniegšanai tika atvēlēti pieci gadi. Pirms tam amerikāņu astronauti uz Mēness pēdējo reizi pabija tālajā 1972. gadā. Arī tobrīd pastāvošie NASA plāni paredzēja atkārtotu amerikāņu astronautu izkāpšanu uz Mēness, taču – tikai 2028. gadā. Līdz ar to Trampa paziņojums bija prasība ievērojami paātrināt tobrīd pastāvošo plānu īstenošanu.

Drīz pēc tam NASA paziņoja par kosmisko programmu Artemīda, kuras ietvaros ir paredzēta amerikāņu astronautu – tajā skaitā pirmās sievietes uz Mēness – izkāpšana uz Zemes pavadoņa jau 2024. gadā, kā arī apdzīvojamas (15 gadu izmantošanai derīgas) bāzes izveide uz Mēness pēc 2028. gada. Pagājušā gada septembrī par pievienošanos Artemīdai oficiāli paziņoja arī Austrālija. Programmas īstenošanai papildus jau esošajam finansējumam no ASV budžeta tika apsolīti vēl 1,6 miljardi ASV dolāru. Savukārt jau šā gada februārī ASV prezidents iesniedza Kongresam aicinājumu piešķirt papildu līdzekļus pilotējamo kosmisko lidojumu uz Mēnesi un Marsu īstenošanai, paziņojot, ka finansējums nepieciešams, lai "nākamais vīrietis un pirmā sieviete uz Mēness būtu amerikāņu astronauti un (..) lai Amerika kļūtu par pirmo valsti, kas paceļ savu karogu uz Marsa".

ASV iecerēto Mēness izpētes un apguves plānu paātrināšana ietekmē arī citu – Mēness orbitālās stacijas izveides – programmu. Informāciju par plāniem izveidot šādu staciju ar sākotnējo nosaukumu Deep Space Gateway NASA publiskoja 2017. gadā. Atbilstoši iecerei Mēness orbitālā stacija bija paredzēti kā vārti pilotējamam lidojumam uz Marsu. Gadu vēlāk gan tika mainīti gan plāni, gan stacijas nosaukums, un tā kļuva par Lunar Orbital Platform-Gateway (LOP-G) jeb Mēness orbitālo platformu – vārtiem. Savukārt par galveno stacijas izveides mērķi tika pasludināta jau zinātniska un komerciāla Mēness apguve (galvenokārt nelielu pētniecisko aparātu nosūtīšana uz Mēness virsmu), kā arī priekšdarbu veikšana atkārtotai amerikāņu astronautu izkāpšanai uz Zemes pavadoņa.