2022. GADA 21. FEBRUĀRIS
Notiek Krievijas Drošības padomes sēde, kuras norise tiek pārraidīta visos šīs valsts federālajos televīzijas kanālos un kuras laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņo par separātisko Donbasa reģionu – pašpasludināto prokrievisko Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" – atzīšanu. Ir redzams, ka vairākumam padomes locekļu šāds lēmums ir negaidīts, tomēr iebildumi neseko
2022. GADA 24. FEBRUĀRIS
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņo par "speciālās militārās operācijas Donbasa republiku un to iedzīvotāju aizstāvībai" sākšanu. Par iebrukuma Ukrainā mērķiem tiek nosaukta abu "tautas republiku" teritoriju "atbrīvošana", kā arī Ukrainas "demilitarizācija un denacifikācija". Vienlaikus ar oficiālo paziņojumu notiek vērienīgs raķešu uzbrukums Ukrainai, valsts galvaspilsētas Kijivas apkaimē izsēžas krievu karaspēka desants, tāpat Krievijas bruņotie spēki pārņem plašas teritorijas valsts austrumos un dienvidos.
2022. GADA 28. FEBRUĀRIS
Eiropas Savienība (ES) saistībā ar karu Ukrainā izsludina pirmās pret Krieviju vērstās sankcijas, tostarp tiek bloķētas ES pieejamās Krievijas valūtas rezerves. Gada laikā pieņemtas kopumā deviņas vērienīgas sankciju paketes, un šobrīd tiek gatavota desmitā.
2022. GADA 10. MARTS
Turcijas pilsētā Stambulā sākas sarunas starp Krievijas un Ukrainas delegācijām par iespējamo konflikta noregulējumu. Marta beigās Ukrainas atteikuma pieņemt Krievijas ultimātus, kā arī Krievijas nevēlēšanās mainīt sākotnējās prasības dēļ kļūst skaidrs, ka sarunu ceļā izlīgumu panākt nav iespējams. Krievija paziņo par sava karaspēka izvešanu no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem, kas tiek pabeigta 2022. gada 7. aprīlī. Vienlaikus Krievijas armijai, neraugoties uz sīvu pretestību, izdodas pārņemt kontroli pār Mariupoli.
2022. GADA 24. MARTS
Plašākās teritorijas, kādas kara gaitā ieņēmuši Krievijas okupācijas spēki, sasniedzot Kijivas priekšpilsētas, bet tiekot apturēti pie Irpiņas.
2022. GADA 2. APRĪLIS
Pēc Krievijas karaspēka aiziešanas no blakus Ukrainas galvaspilsētai Kijivai esošā Bučas apgabala tiek publiskotas pirmās videoliecības par Krievijas spēku Bučā pastrādātajiem kara noziegumiem, kas pievērš arī starptautisku uzmanību. Saskaņā ar Ukrainas varasiestāžu paziņojumu pilsētā okupācijas laikā nogalināti vairāk nekā trīssimt civiliedzīvotāji.
2022. GADA 6. APRĪLIS
Krievijas bruņotie spēki atstāj Ziemeļukrainu, fokusējoties uz Donbasa reģionu un valsts dienvidiem.
2022. GADA 15. JŪLIJS
Kaujas vēršas plašumā. Krievijas bruņotie spēki ieņem Mariupoles (20. maijā), Severodoneckas (24. jūnijā) un Lisičankas (3. jūlijā) pilsētas. Vienlaikus frontes līnija nepiedzīvo būtiskas izmaiņas.
2022. GADA 12. SEPTEMBRIS
Pateicoties vērienīgam demokrātisko valstu atbalstam un ieroču un bruņojumu piegādēm, Ukraina spēj sagatavot pretuzbrukumu, kas sākas augusta beigās. Tā gaitā Ukrainas bruņotajiem spēkiem līdz septembra pirmajai pusei izdodas atgūt plašas Krievijas okupētas teritorijas Harkivas apgabalā, bet 12. septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņo, ka jau atgūta kontrole pār 6000 km2 iepriekš okupēto teritoriju.
2022. GADA 21. SEPTEMBRIS.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņo par «daļēju mobilizāciju», kā arī par «referendumiem» Ukrainas Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos par to "pievienošanos Krievijai". 29. septembrī Krievija paziņo, ka starptautiski neatzīto referendumu gaitā okupēto teritoriju iedzīvotāji esot nobalsojuši par pievienošanos Krievijai, un četri Ukrainas apgabali vienpusēji tiek pasludināti par Krievijas sastāvdaļām.
2022. GADA 12. NOVEMBRIS
Turpinoties Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukumam, Krievija paziņo par savu bruņoto spēku izvešanu no tām Hersonas apgabala teritorijām, kas atrodas Dņepras labajā krastā. Krievijas spēki atkāpjas uz upes kreiso krastu, tostarp aizejot arī no Hersonas – vienīgās kāda Ukrainas apgabala galvaspilsētas, kas šī kara gaitā atradusies Krievijas kontrolē.
2022. GADA 14. NOVEMBRIS
Ukrainas bruņotie spēki sāk pretuzbrukumu teritorijās no Harkivas (augusta beigās un septembra sākumā) un Hersonas (novembra vidū), atbrīvojot gandrīz 17 tūkstošus km2 plašu teritoriju.
2023. GADA 1. FEBRUĀRIS
Frontes līnija nostabilizējas, un kaujas intensificējas Donbasa reģionā apkārt Bahmutas pilsētai. Krievijas okupācijas spēku kontrolē atrodas 18,1% starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas.
2022. GADA NOVEMBRIS – LĪDZ ŠIM BRĪDIM
Krievijas bruņotie spēki būvē nocietinājumus uz to kontrolē esošo Ukrainas teritoriju robežām, kā arī cenšas turpināt ofensīvu Doneckas apgabalā, tostarp izmantojot privātās militārās kompānijas Wagner spēkus. Pēdējiem izdodas ieņemt Soledaru, tāpat algotņu spēki aktīvi cenšas uzbrukt Bahmutai. Kaujas turpinās daudzviet uz saskares līnijas. Ukraina un tās sabiedrotie paziņojuši par nākamo liela mēroga pretuzbrukumu, kas provizoriski varētu būt gaidāms šā gada aprīlī maijā.