Daudziem no mums pieder viedtālruņi, kuri nepārtraukti ir sasniedzami rokas stiepiena attālumā. Mēs tos izmantojam ne tikai zvanu veikšanai un ziņojumu nosūtīšanai, bet arī lai klausītos mūziku un skatītos videoklipus, lietotu internetu, iemūžinātu ikdienas mirkļus fotoattēlos un veiktu vēl tūkstošiem citu darbību. Mūsdienu telefoni ir kā sūkļi, kas uzglabā milzīgu daudzumu lietotāju personīgās informācijas. Nav noslēpums, ka lietotnes, kuras mēs uzstādām savos viedtālruņos, daļu no šīs informācijas nodod reklāmas un mārketinga uzņēmumiem.
Taču ir arī lietotnes, kuras var izmantot, lai ar viedtālruņa palīdzību izsekotu tā īpašnieku, viņam to nezinot. Un to nedara valstu specdienesti vai kibernoziedznieki, bet lielākoties šo cilvēku laulātie draugi vai bijušie partneri. Izrādās, internetā ir brīvi pieejamas desmitiem lietotņu, kas ir paredzētas šādam mērķim, lai gan to izmantošana ir apšaubāma gan ētiski, gan juridiski.
Nevainīgi maskētas
Pēc trim gadiem laulībā, plīsušas liesas, salauzta žokļa un novēlota secinājuma, ka viņas vīrs ir vardarbīgs kontrolētājs, austrāliete Dženna 2016. gadā nolēma pārtraukt sevis fizisku un emocionālu pazemošanu un iesniedza tiesā šķiršanās prasību. Taču arī pēc laulības šķiršanas bijušais vīrs nelikās mierā un nepārtraukti izsekoja Džennu.
Pēc tam kad viņš sociālajos tīklos publicēja neskaitāmus pazemojošus komentārus par Džennu un mēģināja uzlauzt viņas bankas kontus, sieviete vērsās policijā. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka vīrietis ir izmantojis dažādas programmas, lai ielauztos bijušās sievas viedtālrunī, noskaidrotu viņas atrašanās vietu un piekļūtu ierīcē uzglabātajai privātajai informācijai, raksta izdevums The Australian Financial Review.
Dženna ir viena no tūkstošiem cilvēku visā pasaulē, kuri, paši to neapzinoties, pēdējos gados kļuvuši par upuriem savos telefonos paslēptām lietotnēm, kas atļauj to lietotājiem pārraudzīt citu personu aktivitātes viedierīcēs, piemēram, piekļūt telefonsarunu sarakstam, elektroniskajai sarakstei, fotoattēliem, mikrofonam un globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) datiem.
Kornela Universitātes ASV zinātnieku pērn veiktā pētījumā izgaismojās desmitiem šāda tipa lietotņu, kas ir pieejamas internetā. Pētījuma autori brīdināja, ka bieži vien izstrādātāji tās nevainīgi dēvē par "vecāku kontroles", "darbinieku monitorēšanas" vai "telefona pretnozagšanas" rīkiem, kas nopietni kavē iespēju vērsties pret šādām programmām, lai gan patiesībā šīs lietotnes viegli var izmantot citu cilvēku izspiegošanai. Taču ir arī izsekošanas lietotnes, kuru radītāji pat uzsver, ka tās var palīdzēt atmaskot neuzticīgus laulātos.
Parasti izsekošanas lietotņu uzstādīšanai ir nepieciešams fiziski piekļūt upura viedtālrunim, bet pēc tam lietotnes ikonu var paslēpt. Vēlāk telefona pārvietošanos un saturu var izsekot attālināti, ielogojoties tiešsaistes informācijas panelī, kas uzrāda ar viedierīci veiktās darbības.
Milzīga aisberga virsotne
Kiberdrošības uzņēmums Kaspersky apgalvo, ka arvien vairāk cilvēku piedzīvo izsekošanas lietotņu uzbrukumus. Laikā no šā gada 1. janvāra līdz 31. augustam uzņēmuma izstrādātās aizsardzības tehnoloģijas ir konstatējušas vairāk nekā 518 tūkstošus gadījumu, kad izsekošanas lietotnes ir bijušas vai nu uzstādītas lietotāju telefonos, vai arī notikuši mēģinājumi to izdarīt. Tas esot par 373% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā 2018. gadā.
Šī gada pirmajos astoņos mēnešos vismaz vienreiz ar izsekošanas lietotnēm savos viedtālruņos saskārās vairāk nekā 37 tūkstoši Kaspersky klientu, kas esot par 35% biežāk nekā pērn šajā periodā, kad tā atgadījās gandrīz ar 28 tūkstošiem. Kopumā pagājušajā gadā Kaspersky uzgāja un izdzēsa šādas ļaunatūras no 58 tūkstošiem viedierīču.
Kaspersky vadošais kiberdrošības pētnieks Deivids Emms apgalvo, ka tā ir tikai ļoti milzīga aisberga pati virsotne. "Vairākums cilvēku parasti aizsargā savus datorus, bet ne tik daudzi rūpējas par mobilo ierīču drošību," Emms norāda raidsabiedrībai BBC. "Šī informācija ir iegūta no viedtālruņiem, kuros bijuši uzstādīti mūsu produkti, tāpēc šie skaitļi nepavisam neatspoguļo vispārējo ainu."
Kaspersky apkopotā informācija liecina, ka visbiežāk – 25,6% gadījumu – izsekošanas lietotnes tikušas izmantotas Krievijā, tad sekoja Indija (10,6%), Brazīlija (10,4%), ASV (7,1%) un Vācija (3,5%).
Daudzas no šīm programmām var brīvi lejupielādēt no Google piederošā lietotņu veikala Play Store un tā konkurenta Apple digitālās izplatīšanas platformas App Store. Piemēram, abās platformās ir pieejama Saūda Arābijas valdības izstrādātā lietotne Absher, kas ļauj vīriešiem izsekot un ierobežot ģimenes sieviešu pārvietošanos. Cilvēktiesību organizācijas ir pieprasījušas Google un Apple izņemt Absher no saviem lietotņu veikaliem, norādot, ka tā tiek izmantota, lai ierobežotu saūdiešu sieviešu tiesības. Līdz šim abi uzņēmumi to nav izdarījuši. Tomēr nav tā, ka tehnoloģiju milži neapzinātos problēmu, jo Google un Apple šogad no saviem lietotņu veikaliem ir izņēmuši vairākas tā dēvētās vecāku kontroles lietotnes, jo tās esot bijušas pārlieku agresīvas, raksta The Financial Times.
Tajā pašā laikā ir arī tādas izsekošanas lietotnes, kuras caur to izstrādātāju vietnēm internetā var lejupielādēt ar operētājsistēmu Android aprīkotajos viedtālruņos. To nevar paveikt ar Apple ražotajiem viedtālruņiem iPhone, ja vien tiem nav noņemti atsevišķi ražotāja izveidotie drošības iestatījumi.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 1.-7.novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Ezis
Vecsčekists
Irlielāmērāticams