Būtībā diskusija nav par mākslu, bet par to, kuram ir tiesības noteikt, kas būs redzams publiskajā telpā, – šāds ir viens no secinājumiem asajai viedokļu konfrontācijai pēc augusta vidū Rīgas centrā, Akas ielā 10, notikušā mākslas akta, kas plašai sabiedrībai atklāja vārdu "murālis". Šeit uz Rīgas 40. vidusskolas sienas tika atklāts mākslinieka Kristiana Brektes radītais un Miķeļa Mūrnieka un Kiwie izpildītais gleznojums Veltījums Džemmai Skulmei.
Iedvesmojoties no meiteņu tēliem Džemmas Skulmes vēlīnajos zīmējumos, sienas gleznojums jeb murālis ataino četras dievietes. Gleznojumu rotā neona uzraksts ar Skulmes citātu: "Mēs esam kā sliekas, kurām jāirdina augsne". Jau nākamajā rītā murālis bija karstā ziņa 900 sekundēs, pret darba iepriekšēju nesaskaņošanu iebilda Rīgas 40. vidusskolas vadība, savukārt skolēnu vecāki zīmējumā saskatīja sātanismu un pornogrāfiju. Atzinumus nācās dot pat Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, kas (pretēji viltus ziņai) atzina, ka gleznojums nepārkāpj Bērnu tiesību aizsardzības likumu, un tiesībsargam, kas murālī nesaskatīja draudus bērnu garīgajai veselībai. Savukārt par neona uzrakstu iedzīvotāji sūdzējās, ka tas traucējot viņu naktsmieru.
Murāļa veidošanas ideja pieder fonda Mākslai vajag telpu vadītājai Katrīnai Jaunupei, bet tā konkretizējās, kad 2019. gada 9. novembrī 94 gadu vecumā aizsaulē aizgāja gleznotāja Džemma Skulme, viena no nozīmīgākajām padomju laika Latvijas kultūras dzīves veidotājām. Tad Jaunupe uzrunāja Kristianu Brekti, kuram ar Džemmu bija izveidojusies savstarpēja sapratne fonda Vasaras mājas izstāžu cikla laikā 2015. gadā. Neiecietīgu reakciju uz saviem darbiem populārā Vecrīgas skatu gleznotāja, akvarelista Jāņa Brektes (1920–1985) mazdēls, kura mākslu pat mācīti kritiķi mēdz raksturot kā skandalozu un provokatīvu, piedzīvo ne pirmo reizi, tomēr atzīstas, ka šoreiz tā viņu esot pārsteigusi.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 24. - 30. septembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!