Toties Latvija ir pilna ar ģeogrāfiem, lai gan visas zemes it kā jau atklātas. Kurš no šiem ģeogrāfiem spēj izskaidrot, kur tad palika viss tas nebeidzamais lietus, kas nepārtraukti lija līdz pat jūlija vidum? Kāpēc piejūras meži ir sausi? Varbūt tiešām pazemē ir Atlantīda, kas uzsūc sevī visu labumu, sākot ar ūdeni un beidzot ar baravikām, un tāpēc mums ne sēnes vairs aug, ne zivis ķeras, ne partijas par valsti domā, ne aizbraucēji atgriežas? Varbūt visa vaina ir pazemē – gan tajā, kas mums zem kājām, gan tajā, kas galvā iestellētajā bildē? Tur viss pazūd, un tu kā Zeme jūti, ka tevī iekšā ir kaut kas liels, bet ārā nenāk… Tad tu ej feisbukā un virtuāli sadod kādam pa purnu. Starp citu, ja tur kāds lielās ar feikajām sēņu bildēm, dod ziņu, es iešu tev palīgā viņam sadot, jo ar tādām lietām nejoko.
Bet pirms iešanas feisbukā labāk gan izlasi, ko šajā SestDienā saka žurnālists Atis Klimovičs. Viņš atzīstas, ka arī pašam Latvijas laiskajā ikdienā, kur dažubrīd nav lielāku kreņķu par sēņu trūkumu, ir grūti nepārtraukti domāt par tām briesmām, kas nekur nav pazudušas un no kurām mūs pagaidām ir pasargājusi tikai dalība NATO. Tāpēc Atis ir pārtulkojis grāmatu par Putina varu Korporācija un iesaka tās lietošanas recepti: lasīt reizi gadā. Jo to nezināt nedrīkst, bet katru dienu ar tām šausmām tiešām nevar dzīvot. Ja nu par kaut ko pasaulē ir vērts karot, tad tikai par reizē ieraudzītu baraviku, un arī tikai tad, ja tu zini, ka, to izraujot, no pazemes izplūdīs laukā Atlantīda.
Šīs SestDienas, 18. - 24. augusta, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Šausmu grāmata pieaugušajiem. Mums nevajadzētu savā šodienas pietiekami komfortablajā dzīvē Latvijā zaudēt realitātes sajūtu, uzsver žurnālists Atis Klimovičs. Viņš iztulkojis grāmatu par Krievijas varas sistēmu un stāsta, kāpēc nav jākavējas apdzēst dzirksteles.
PORTRETS. Dziedātāja kā faķīrs. Neparasti talantīga un vispusīga meitene ar raksturu. Dināra Rudāne, kuras nopietno aizraušanos sarakstā ir ne tikai mūzika, bet arī bokss, hokejs un braukšana ar motociklu, uz skatuves sevi pieteikusi visdažādākajos tēlos. Nu sadarbību ar viņu sācis arī Maestro Raimonds Pauls
FOKUSĀ. Pilienā ieraudzīt okeānu. Ķinītis baro, īsi pirms savas jaunākās filmas pirmizrādes saka režisors Varis Brasla un stāsta arī par cilvēkiem, kas nākuši no zemes, kino mērogiem un to, kāpēc simtgades filmu programmā vajadzētu izvairīties no kišmiša ar rozīnēm.
TĒMA. Sirds uz plaukta. Vislabāk jaunajiem ārstiem mācīties, skatoties uz īstiem orgāniem, uzsver britu profesors Viljams Edvardss. Viņš palīdz šos paraugus saglabāt burciņās, lai vēl pēc vairākiem gadu simtiem speciālisti tos varētu izmantot un mācīties arī par slimībām, kas, piemēram, izskaustas un tad pēkšņi atkal atgriezušās.
TUVPLĀNĀ. Vīri, kas atdodas grupā. Pierasts, ka dažādi sevis meklējumu un atbalsta semināri biežāk tiek rīkoti sievietēm. Bet kā ar vīriešiem? Izrādās, arī "stiprajam" dzimumam šādas tikšanās ir vajadzīgas un šāda veida kustība pamazām veidojas arī Latvijā. Paši tās dalībnieki uzsver – tāda nepieciešama, lai iemācītos tēvus atšķirt no tēviņiem.
PIEREDZE. Mazā Rūdolfa lielā rūpnīca. Rūdolfs, kura vārdā nosaukti un kuram pateicoties vispār radīti Latvijā ražotie bioloģiskie bērnu biezeņi, nu jau iet skolā, bet viņa mamma – zīmola izveidotāja un SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone – turpina uzņemto kursu ar lielām ambīcijām. Tās netrūkstot arī pašam Rūdolfam.
PRIEKŠĀ. Paši ar savām konfektēm. Zirgs ir kā psihologs un sajūt, ko cilvēks vēlas, saka pajūgu braukšanas speciāliste Ligija Biteniece. Rīgas svētku laikā viņa Uzvaras parkā pulcēs zirgus un zirgu mīļotājus, lai parādītu, cik dažādos veidos arī mūsdienās var veidot ar tiem attiecības.
Kā arī ŠONEDĒĻ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KINO, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDiena IESAKA, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.