No tiem laikiem sarkasms un ironiskas piezīmes par pasauli tikai vairojušās, simpātijas pret pēdējos solos sēdošajiem lielākoties augušas, bet mūžīgais jautājums par 1. septembri pārvērties izjūtā, ka tas vienkārši ir rudens sākums, koki drīz krāsosies un gaisā būs tas patīkamais dzestruma un dedzinātu lapu dūmu sajaukums, kāds tikai rudenī iespējams.
Ar tiem jaunajiem sākumiem vienmēr ir tā drusku dīvaini. Tāpat kā ar svētku sajūtu svētkos, kas ir vispārpieņemti un tiek svinēti publiski. Nekad nevar zināt, kādu tieši to sajūtu no tevis gaida un kā tieši tev vajadzētu reaģēt, ja gribi būt iederīgs vispārējā noskaņā. Bet vienlaikus atzīstu – ir, ir kaut kas tajos svinīgajos sākumos arī patiesi skaists, sevišķi, ja tie atkārtojas ar visiem zināmu regularitāti. Tad vienalga, kas savārīts iepriekš, vasara visu ir aizslaucījusi, un atkal var sākt no jauna – pieļaujot vēl brīnišķīgākas kļūdas un nemācoties pat no savām, ja vien nav īpašas vēlēšanās to darīt.
Un tāpēc patiesībā nav svarīgi – 1. septembri atzīmējat ar kūku un baltu kreklu vai izvairāties no publiskām vietām. Šis ir brīdis, kad vasaras karstums (mūsu gadījumā gan vairāk pārnestā nozīmē, bet tas nav tas būtiskākais), atvaļinājumu trakums vai – tieši otrādi – miers jau sāk izzust, bet rudens melanholija un rēnums pamazām jūtams ne tikai gaisā, bet arī galvā. Tā vien gribas paņemt labu grāmatu (kā pēc šīs SestDienas visiem būs skaidrs – vēlams, bibliotēkā, jo tur ne tikai pie grāmatas, bet arī pavisam oriģināliem stāstiem un paralēlo dzīvju vērojumiem var tikt), ieskatīties kādā kinolentē, risinot pēc tam garas un eksistenciālas sarunas, sekot līdzi mūsējo uzvarām sporta arēnās, bet varbūt gluži vienkārši vairāk veltīt laika domām, pašam kaut ko sākt vai atsākt mācīties. Nebeidzami ilgojoties, ka kādreiz tomēr izdosies tos lielos noslēpumus atklāt. Ka kādreiz izrādīsies – tie visi pārdzīvojumi un nobrāztie ceļi ir bijuši kaut kā vērti un ļāvuši kaut ko īpašu kaut reizi dzīvē saprast, pamanīt, sajust. Bet varbūt pat vīģes koka dziesmu sadzirdēt.
Šīs SestDienas, 1. - 7. septembra, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Kafija ar rektoru. Reizi nedēļā Mūzikas akadēmijas kafejnīcā būšu pieejams ikvienam, sola jaunais Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis, kurš apņēmies mainīt ne tikai rektora kabineta iekārtojumu, bet arī akadēmijas ikdienu, bet pats nepamest ne zinātnieka un pētnieka, ne mūzikas izpildītāja darbu, jo, viņaprāt, "motivēts cilvēks izdarīs maksimālo".
FOKUSĀ. Jauns sākums, ballīte vai ikdiena? Šogad 1. septembrī visā Latvijā mācības sāks vai turpinās 214 414 bērnu. SestDiena tiekas ar dažādām ģimenēm, lai noskaidrotu, vai 1. septembris tiek kā īpaši svinēts, kādas tradīcijas šajā dienā tiek ievērotas un ko tad īsti gan bērni, gan viņu vecāki sagaida no jaunā mācību gada.
SPORTS. Starp līderiem kopš bērnības. Rūjienas puikas Dairis un Dāvis Bertāni turpina lauzt ceļu uz Eiropas un Ziemeļamerikas basketbola virsotnēm, ir gatavi palīdzēt Latvijas valstsvienībai sasniegt pēc neatkarības atgūšanas vēl nebijušus panākumus un pat samierināt Basku Zemes karstasinīgākos groza bumbas līdzjutējus.
PASAULĒ. Rožu Miša bez pilsonības. Gruzijas eksprezidents Saakašvili, kuru savulaik Rietumos uzskatīja par demokrātisko reformu lāpnesi postpadomju telpā, pēc pilsonības zaudēšanas dzimtenē un Ukrainā negrasās piebremzēt savas politiskās ambīcijas. Tikai nav zināms, vai kāds par tām vēl ir gatavs balsot.
TUVPLĀNĀ. Nestāviet starp mani un grāmatu! Sazvērestības teorijas, mazas Budas statujas, smieklīgas un skaistas epizodes – stāsti, kurus nav iespējams izdomāt, tos var tikai novērot... bibliotēkas ikdienā. Bibliotekāre Madara Bruģe par tiem raksta savā blogā, bet grāmatas viņai ir ne tikai darbs – brīvajos brīžos ar draugiem viņa izklaidējas, iejūtoties dažādu varoņu ādā.
PRIEKŠĀ. Vīģes koks skan reti. No 1. līdz 9. septembrim visus uz izrādēm aicina jau 13. Starptautiskā jaunā teātra festivāls Homo Novus. Tā ietvaros 4. un 6. septembrī Botāniskā dārza Palmu mājā notiks arī Koncerts augiem. Darba režisors Toms Treinis pēc tā cer satikt savus skatītājus un iesaka apmeklēt arī citas festivāla izrādes, jo tajās var izjust visu sajūtu gammu – no dusmām līdz pat ekstāzei.
TĒMA. Ceru uz ģimeņu mežsaimniecību. Ko par mežu nākotni, šobrīd aktuālo diskusiju par piejūras mežiem ieskaitot, domā paši mežu īpašnieki? Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks stāsta gan par to, gan piederības sajūtu mežā un sapni Latvijā redzēt ģimenes, kam mežs piederētu jau vairākās paaudzēs.
KINO. Astoņi bezkompromisa sitieni. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums (Baltic Sea Docs), kas no 2. līdz 10. septembrim notiks Rīgā, Daugavpilī, Valmierā, Cēsīs, Jēkabpilī un Rēzeknē, ir kā neatvairāms bezkompromisa sitiens pa skatītāja uzskatiem, atgādinot, ka kino vairo empātiju un skubina pārvērtēt pasaules mainību. Un liek risināt spraigas sarunas ne tikai caur ekrānu, bet arī pašam ar sevi.
CEĻOJUMS. Propagandas skaņas. Demilitarizētā robežzona starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju ne tikai ļauj labāk izprast abu valstu saspīlētās attiecības un vēsturi, bet arī uz savas ādas izjust tiešu propagandu, pārliecināties par mītu patiesumu un atgādināt biedējošo aukstā kara klātesamību arī mūsdienu pasaulē.
Kā arī ŠONEDĒĻ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, SPORTS un ATPŪTA SEPTEMBRĪ, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDiena IESAKA, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.