Programmētāji brunčos

Marina Petrakova ir mediķe, viņa pašreiz strādā pie virtuālās realitātes programmas, kas būs jauna veida terapija bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Marina līdz šim nav bijusi saistīta ar informācijas tehnoloģiju (IT) nozari, taču Riga TechGirls darbnīcas apmeklējums viņas dzīvi sagrieza kājām gaisā.

Sieviešu IT nozarē vienmēr bijis krietni mazāk nekā vīriešu. Riga TechGirls dibinātājas ar to nav mierā, tāpēc rīko nodarbības, kurās cenšas palīdzēt meitenēm atvērt durvis uz plašo programmēšanas pasauli un parādīt, ka tehnoloģijas ne tuvu nav domātas tikai puišiem. Turklāt nodarbības, kas dažas no dāmām pat iedvesmojušas profesijas maiņai, notiek bez maksas.

Dziļa dzimumu plaisa

Par pasaulē pirmo programmētāju tiek uzskatīta Ada Lavleisa. Šīs sievietes vārds IT nozarē labi zināms arī šodien – viņas portrets ir iemūžināts atsevišķu Microsoft produktu hologrammu uzlīmēs, un ik gadu izcilām programmējām tiek piešķirta Lavleisas vārdā nosaukta stipendija.

Lai gan programmētāji runā vienā valodā, visbiežāk šai nozarei ir vīrieša balss. 2015. gadā Eiropas Savienībā IT nozarē studēja aptuveni 1,4 miljoni cilvēku, taču tikai 17% no tiem bija sievietes, liecina jaunākie pieejamie Eurostat dati. Vismazākā dzimumu plaisa bija Bulgārijā – tur IT studentu vidū aptuveni trešdaļa bija sievietes, bet vislielākā – Nīderlandē, tur starp IT studentiem bija vien 6% dāmu. Pie mums Latvijā rādītāji bija nedaudz virs ES vidējā līmeņa jeb 18%.

Līdzīga situācija novērojama arī darba tirgū. 2015. gadā IT nozarē ES strādāja teju astoņi miljoni cilvēku, no kuriem tikai 16% bija sievietes. Jāatzīmē, ka šeit Latvijas rādītāji gan ir krietni virs ES vidējā un pēc sieviešu skaita IT speciālistu vidū mēs ierindojāmies trešajā vietā – katrs ceturtais IT speciālists 2015. gadā Latvijā bija sieviete.

"Bet kur ir problēma, kāpēc vajag mazināt šo plaisu? Lai paliek, kā ir, – datori puikām, bet meitenēm citas lietas," šādus un līdzīgus izteikumus viena no Riga TechGirls dibinātājām Alina Karpeļceva savā ceļā esot dzirdējusi ne reizi vien. Šodien viņai uz to jau ir skaidri formulēta atbilde.

"Pirmkārt, tas ir ieguvums kompānijām. Parunājiet ar IT nozares pārstāvjiem – visi saka, ka ir diezgan grūti atrast labus speciālistus, tiek pat aicināti cilvēki no Ukrainas, Krievijas. Talanti tiek meklēti ārpus robežām, bet mēs taču varam izaudzināt šeit savus vietējos talantus. Un, ja vīriešu IT jau ir daudz, bet talantu joprojām trūkst, kur meklēt papildspēkus? Tieši tā – jāaicina talkā sievietes," viņa norāda. "Otrkārt, tas ir liels ieguvums sabiedrībai. Līdzīgi kā politikā, lai tiktu sadzirdēti jautājumi, kas skar sievietes, tur ir jābūt sievietēm. Vīrieši bieži, programmējot kādas lietotnes, neaizdomājas, kas ir tas, kas nepieciešams sievietēm. Sieviešu balsīm ir jābūt pārstāvētām! Un beigu beigās – darbs IT nozarē ir labi atalgots. Kādēļ lai sievietes negribētu nopelnīt? Ir grēks neizmantot šādu iespēju."

Ātri vien maina profesiju

Nodarbības nav savstarpēji saistītas, katrai ir sava tēma, un gandrīz katrā no tām atnākušajiem tiek ielikti programmēšanas pamati. Ko ar tiem darīt tālāk, ir paša izvēle. Reizēm ir iespēja, vislabāk izpildot mājasdarbu, iegūt abonementu tiešsaistes kursiem vai kādu citu bonusu. Taču tam, kā pēc tam notiek meiteņu attīstība nozarē, organizatori līdzi neseko – viņu galvenais uzdevums esot palīdzēt spert pirmo soli. Taču nereti pēc kāda laika par kursu apmeklētājām sanāk dzirdēt: "Zinu vienu meiteni, kas strādāja būvniecības nozarē. Viņa atnāca pie mums, iepatikās, labi sanāca, un jau pēc kāda laika uzzināju, ka viņa sākusi strādāt par testētāju vienā lielā firmā. Un tas jau ir daudz, jo viņai vispār nebija nekādas pieredzes pirms mūsu darbnīcas."

Darbnīcas apmeklē dažādu profesiju sievietes, lielākoties vecumā no 18 līdz 45 gadiem. Vienas to dara, jo grib mainīt profesiju, bet citas grib attīstīt jau esošo. Viens no piemēriem ir arī jau iepriekš pieminētā Marina, kura darbnīcās iegūtās zināšanas un kontaktus nu izmanto, lai atvieglotu dzīvi saviem pacientiem. Marina, izmantojot virtuālo realitāti, grib izveidot platformu, kur caur spēles elementiem bērni ar autiskā spektra traucējumiem varēs attīstīt savas sociālās prasmes. Šobrīd top pirmais prototips, un, iespējams, jau tuvā nākotnē to varēs izmantot arī praksē.