Valdes darba kārtībā nebija lēmuma projekta par I. Viņķeles un L. Čigānes izslēgšanu, tāpēc abas politiķes uz jautājuma izskatīšanu varēja ierasties ar mierīgu prātu. A. Piebalgs Dienai paskaidroja, ka I. Viņķele un L. Čigāne bija izteikušas vēlmi arī turpmāk darboties partijā, «viņas abas ir profesionālas un čaklas politiķes». Tāpēc līderis neesot rosinājis lemt par viņu izslēgšanu. Tā bija slēgtā valdes sēde, par kuru ir tiesīgs informēt tikai priekšsēdētājs. Neoficiāla informācija gan liecina, ka saruna bijusi diezgan atklāta un ne visiem pēc tās radies iespaids, ka abas Saeimas deputātes, kuras Māra Kučinska (ZZS) valdības veidošanas laikā neformāli tikās ar Zaļo un Zemnieku savienības un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK vadību, tādējādi, iespējams, mazinot Vienotības iespējas saglabāt premjera amatu, savu vainu ir gatavas nožēlot un nākotnē neko tādu vairs neatkārtot. L. Čigāne vada Saeimas Eiropas lietu komisiju, bet I. Viņķele pēc jaunās valdības apstiprināšanas kļuva par Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāju.
Vienotības priekšsēdis A. Piebalgs uzsvēra, ka bez ierosinājuma abām politiķēm izteikt brīdinājumu valde ir arī piekritusi, ka turpmāk jautājumi par partijas biedru disciplināro atbildību jāizskata divu nedēļu laikā, nenovilcinot lēmuma pieņemšanu, kā tas notika šoreiz. Vienlaikus priekšsēdētājam līdz augustam ir jāizstrādā un jāpiedāvā valdei komunikācijas vadlīnijas. Jāatgādina, ka I. Viņķelei tika pārmesta arī nekoleģiālā attieksme, publiskajā telpā veltot dažādus izteikumus partijas biedriem. «Mums var būt dažādas idejas, bet mēs nedrīkstam publiski personiski kādu aizvainot,» uzskata A. Piebalgs. Viņš piekrīt, ka ārējā komunikācija bija viena no partijas problēmām, kas piesaistīja mediju uzmanību un negatīvi atsaucās uz partiju.
Vienotības līderu priekšvēlēšanu debatēs bija jūtama spriedze starp I. Viņķeli, kuru gan diskusijā ar jautājumiem pārstāvēja viņas tēvs Juris Vidiņš, un priekšsēdētāja kandidātu Edvardu Smiltēnu, kuru A. Piebalgs ir izraudzījies par savu vietnieku. Lūgts komentēt valdes lēmumu, E. Smiltēns sacīja: «Tas ir iztikas minimums, kas ir sasniegts. Šis risinājums ir vairāk Andra Piebalga skatījums, bet es respektēju valdes vairākuma viedokli. Beidzot tā ir formulējusi savu attieksmi.» I. Viņķele Dienai teica, ka esot ar mieru «to upuri nest, ja mūsu sodīšana partijai palīdzēs». Uz Vienotības nākotni viņa raugās cerīgi, jo tam saredz vismaz trīs priekšnoteikumus - jaunā valde ir motivēta un ar lielu atbildību izturas pret saviem pienākumiem, priekšsēdētājs A. Piebalgs īsteno «iekļaujošu vadības stilu» un Vienotībai ir profesionāla frakcija Saeimā ar profesionālu tās vadītāju, kas ir Solvita Āboltiņa. Drīz pēc tam, kad sociālajā vietnē Twitter parādījās atsauce uz I. Viņķeles teikto, ka «pārmaiņu process Vienotībā beidzies», E. Smiltēns gan ierakstīja: «Pārmaiņu process Vienotībā nevar būt beidzies, jo tik nesen tāds ir sācies!»