Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Pekinas ģeopolitiskā ekspansija © DIENA

Par ne tikai iepriekšējās nedēļas, bet acīmredzami arī ievērojami lielāka mēroga notikumu lielajā ģeopolitikā kļuva Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja Sji Dziņpiņa trīs dienas ilgā oficiālā vizīte Saūda Arābijā.

Vārdi un darbi © DIENA

Cilvēks ir galvenā Latvijas vērtība, tāpēc šobrīd mums visiem jāmobilizējas tādai tautsaimniecības izaugsmei, kas uzlabos dzīvi pašiem un nākamajām paaudzēm.

Cik droša izskatās Latvija? © DIENA

Karš, kas notiek Ukrainā, rada bažas par to, cik droši ir uzturēties Latvijā un citās valstīs, kuras robežojas ar Krieviju. Šāda atziņa izskanēja nesen notikušajā Latvijas Tūrisma forumā 2022, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Daudzpolaritātes laikmets © DIENA

Ietekmīgajā izdevumā Foreign Affairs nupat tika publicēts plašs Vācijas kanclera Olafa Šolca raksts The Global Zeitenwende. How to Avoid a New Cold War in a Multipolar Era (Globālais pagrieziena punkts. Kā izvairīties no jauna aukstā kara daudzpolārā laikmetā), kurā izklāstīts Vācijas redzējums par Berlīnes un apvienotās Eiropas vietu un lomu daudzpolaritātes laikmetā.

Tālejoša spēle ap Jaunzemes neaizrotēšanu © DIENA

Aizejošā valdība otrdien atlika lēmumu par korupcijas skandālos iestigušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes aizrotēšanu uz zemāku ierēdņa amatu Finanšu ministrijā.

Pietiek būt pārāk naiviem! © DIENA

Diskusijas par to, vai Latvijai ekonomikā, kultūrā, mediju vidē un citās jomās ir nepieciešams tas, kas nāk no Krievijas, nerimst, tieši pretēji – saasinās.

Stratēģija uz taktikas rēķina © DIENA

Eiropas Savienības (ES) valstu panāktā vienošanās noteikt cenu griestus Krievijas naftas eksportam 60 ASV dolāru par barelu apmērā, kas ir tikai nedaudz mazāk par Krievijas eksporta markas Urals cenu, ir raisījusi neizpratni Austrumeiropas un Baltijas valstīs, kuras vēlējās, lai cenu griesti būtu ievērojami zemāki. Vienlaikus aiz šāda lēmuma (šādiem cenu griestiem) atrodas pamatota, lai arī Austrumeiropai ne īpaši pieņemama loģika.

Skopums pret nākotni © DIENA

Klausoties politiķu solījumus un apņemšanās, kā arī izteikumus par esošo situāciju, varētu šķist, ka lielā mērā Latvijā visam vajadzētu būt kārtībā, tostarp attiecībā uz vienu no svarīgākajām sabiedrības grupām – bērniem.

Inflācijas ilgtermiņa sekas © DIENA

Apgalvojums, ka inflācija ir tik iespaidīga, ka to izjūt visi, izskan tik bieži, ka jau ir folklorizējies.

Neleģitīmu ministru valdība ir ieilgusi © DIENA

Kad sākas kārtējā kritika par to, cik normāli ir, ka Latvija jau divus mēnešus dzīvo bez jaunas valdības, un kurš pie tā vainojams, parasti mierinošā tonī tiek piebilsts, ka tas jau nekas – politiskā iekārta nodrošina, ka līdz jaunas valdības apstiprināšanai darbu pilntiesīgi turpina iepriekšējā valdība.

Katalonijas variants Skotijai? © DIENA

Kā liecina pēdējās Skotijā veiktās sabiedriskās domas aptaujas, pēc tam, kad Lielbritānijas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, ka iespējamais referendums par Skotijas neatkarības pasludināšanu, jā tāds tiks rīkots bez Londonas piekrišanas, būs nelikumīgs, ir palielinājies neatkarības piekritēju skaits, viņu daļai Skotijas iedzīvotāju vidū pārsniedzot 50%.

Enerģētikā trūkst stratēģijas © DIENA

Topošās valdības veidošanu raksturo diskusijas par to, vajag vai nevajag Latvijā klimata un enerģētikas ministru. Enerģētikai patlaban tiek pievērsta liela uzmanība, tomēr vienlaikus vērojams visai fragmentārs skatījums.

Gomindāna atgriešanās? © DIENA

Iepriekšējās nedēļas beigās Taivānā tika aizvadītas visu līmeņu pašvaldību vēlēšanas, par kuru uzvarētāju kļuva Ķīnas Nacionālistu partija jeb Gomindāns, turklāt sarūpējot saviem galvenajiem konkurentiem – Demokrātiskajai progresa partijai (DPP) – lielāko sakāvi vēlēšanās pēdējo 34 gadu laikā. Tostarp par tā dēvētās salu Ķīnas galvaspilsētas Taipejas īpašās municipalitātes (pilsētas un tās aglomerācijas) mēru tika ievēlēts kādreizējā visas Ķīnas līdera un mūsdienu Taivānas pamatlicēja Čana Kaiši mazmazdēls Čans Anaņs, kas ir nopietns pieteikums uz uzvaru 2024. gada prezidenta vēlēšanās.

Koalīcija buksē vēl nesākusi © DIENA

Vēl nenonākusi līdz apstiprināšanai Saeimā, nu jau gandrīz divus mēnešus topošā Krišjāņa Kariņa otrā valdība jau ir radījusi pamatīgas šaubas par savu stabilitāti, ilgtspēju un spēju sastrādāties.

Koncentrēties uz stiprajiem © DIENA

Pārliecība, ka ikviena jaunievēlētā Saeima un katra nākamā valdība nodrošinās vieglāku dzīvi, gan raksturīga vien nelielai mūsu sabiedrības daļai, kas allaž vēlēšanās cer nobalsot par politisko Laimes lāci, kurš paaugstinās vispārējo labklājību.

Tirdzniecības kara ēna? © DIENA

Virkne ietekmīgu plašsaziņas līdzekļu, piemēram, Politico, vēsta, ka ASV prezidenta Džo Baidena parakstītā likuma par inflācijas samazināšanu Savienotajās Valstīs dēļ starp ASV un Eiropas Savienību (ES) ir izcēlušās ļoti nopietnas tirdzniecības domstarpības, kas var novest pat pie tirdzniecības kara

Viedā tukšvārdība © DIENA

Pēdējā gada laikā – no pērnā gada oktobra līdz šī gada oktobrim – Latvijā reģistrēti kopumā 9215 jauni uzņēmumi, savukārt slēgti – 10 407 uzņēmumi.

Valoda starptautiskajā saziņā © DIENA

Krievijas izraisītais karš Ukrainā radījis situāciju, ka Latvijā un citur pasaulē mazinās krievu valodas popularitāte.

Taisnīgums ambīciju vietā © DIENA

Ēģiptes kūrortpilsētā Šarmelšeihā noslēgusies ANO 27. konference par klimata izmaiņām (COP 27), kuras gaitā būtībā tika secināts, ka nekāda progresa centienos samazināt siltumnīcas efektu radošo izmešu daudzumu atmosfērā nav (enerģētiskā krīze pat ir novedusi pie to pieauguma), bet rezultātā tika izveidots jauns klimatiskais fonds attīstības valstu atbalstīšanai, lai gan sākotnēji pastāvēja šaubas, ka izdosies vienoties par tā izveidi.

Kaitnieciska politika © DIENA

Redzot pēdējos valsts lēmumus – gan aizgājušās Saeimas populistiskos nolūkos nolemto par minimālās algas palielināšanu par 120 eiro, gan AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls neizprotamo vēlmi drastiski paaugstināt savu pakalpojumu tarifus, rodas loģisks jautājums – vai politiķi un valsts pārvalde kopumā ir nolēmuši pilnībā iznīcināt Latvijas ekonomiku un padarīt daudzus iedzīvotājus par nabagiem?

Neiekrist Krievijas lamatās © DIENA

Iestājoties aukstam laikam, energoresursu cenu kāpumu un ar to saistīto apkures izmaksu pieaugumu izjūt liela daļa mūsu sabiedrības.

Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadienu svinēsim jau rīt. Šajā gadā gan trūkst tā emocionālā pacēluma, kas valdīja pirms četriem gadiem, kad tika svinēta mūsu valsts simtgade.

Vakar un šodien Indonēzijā notiekošais G20 (pasaules 20 vadošo ekonomiku) līderu vai viņu pārstāvju samits liecina, ka arī G20 ir ceļā uz to, lai no apvienības, kuras dalībnieki pieņem globālā mērogā nozīmīgus lēmumus, tā pārtaptu tikai par platformu, kur notiek viedokļu apmaiņa starp rietumvalstīm un vadošajām attīstības valstīm.

Par prioritātēm © DIENA

Pavērojot publisko telpu, šķiet, patlaban dienas kārtībā aktuālākās tēmas ir valdības (ne)veidošanas sarunas, Krievijas karš Ukrainā, pseidoskandāls ar nosaukumu "čuhņa", dzīves dārdzības pieaugums un vēl virkne šodien aktuālu, taču ilgākā laika posmā noteikti pārejošu tēmu.

Pagājušajā nedēļā, reaģējot uz Daugavpils domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa "Latvijas ārpolitiskajām pozīcijām neatbilstošajiem izteikumiem par Krievijas agresiju pret Ukrainu", ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs oficiālā vēstulē A. Elksniņam atgādināja, ka "Latvija kategoriski nosoda Krievijas neattaisnojamo, nelikumīgo un neizprovocēto militāro agresiju pret Ukrainu".

Ar republikāņu pozīciju nostiprināšanos noslēgušās vidustermiņa vēlēšanas jeb starpvēlēšanas ASV. Tomēr šo vēlēšanu neoficiālais iznākums (atsevišķās pavalstīs balsu skaitīšana var ieilgt līdz pat mēnesim) nav tāds, kādu solīja vairākums aptauju un uz kādu cerēja republikāņu vadība.

Valdības veidošanas sarunās patīkamu humora piedevu sniedz politiķu spilgtie epiteti, sociālajos tīklos un intervijās medijiem klāstot savu "vienīgo pareizo" skaidrojumu par to, kādēļ koalīcijas veidošanas sarunas iestrēgušas absolūtā horizontālā vai vertikālā strupceļā un buksē kā automašīna dubļos.

Latvijā emigrācijas un reemigrācijas rādītāji ir līdzīgi – no valsts emigrē tikpat daudz cilvēku, cik atgriežas. Šādus Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktores Intas Mieriņas vārdus, kas teikti Latvijas Radio, citē LETA.

Uzreiz vairāki ASV un Krievijas plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka Vašingtona un Maskava apspriež iespēju tuvākajās nedēļās klātienē aizvadīt divpusējās konsultatīvās komisijas sēdi, lai apspriestu līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem (New START Treaty) izpildi un, iespējams, arī tā darbības pagarināšanu.

Publiskajai apspriešanai aizvakar tika nodots Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam, kurā vismaz pašreizējā versijā 60 lappušu kopapjomā ir savirknēta virkne deklaratīvu frāžu un iezīmēts pagaidām neskaidrs sasniedzamais rezultāts.

Šodien