Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Eiropa bez Ziemassvētkiem © DIENA

Briselē nupat ar skandālu beidzās ES komisāres līdztiesības jautājumos, Maltas leiboristu pārstāves Helēnas Dalli mēģinājums virzīt dokumentu, kas turpmāk noteiktu, kā Eiropas Komisijas (EK) ierēdņiem gan iekšēji, gan ārēji "pareizi" komunicēt, lai neaizvainotu nevienai dzimtei (gender), etniskajai grupai, reliģijai piederīgos. Projekts zem palamas "Mums grib nozagt Ziemassvētkus!" sacēla brēku ne tikai konservatīvi noskaņoto ES dalībvalstu vadošo politiķu vidū, bet arī Vatikānā.

Vai strauji augošās inflācijas beigu akordi? © DIENA

Jaunā Covid-19 vīrusa paveida omikrona atnākšana jau paspējusi sapurināt globālos finanšu tirgus, izraisot strauju dažādu finanšu instrumentu, tajā skaitā naftas kontraktu, cenu samazināšanos.

Jaunu stratēģiju gaidot © DIENA

Nupat Rīgā aizvadītā NATO valstu ārlietu ministru sanāksme piesaistīja uzmanību aktuālo politisko notikumu (un politiķu reakcijas uz tiem) dēļ, liekot piemirst, ka galvenais tās mērķis bija virzīt uz priekšu NATO jaunās stratēģijas izstrādi, kuru plānots apstiprināt nākamgad gaidāmajā samitā Madridē.

Izstādes EXPO tēls un jēga © DIENA

Saistībā ar to, ka nesen – 27. novembrī – pasaules izstādē EXPO, kas norit Dubaijā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), notika Latvijas Nacionālā diena, šai izstādei, kura sākās jau 1. oktobrī, tika pievērsta īpaša uzmanība. Sociālajos tīklos virmoja dažādas dzēlības par to, cik jēgpilna vispār ir EXPO apmeklēšana, bet ar izstādi saistītie sabiedrisko attiecību vēstījumi akcentēja tikai pozitīvo. Tā sakot, kā jau parasti, – sociālajos tīklos tiek pausts viedoklis "Viss ir slikti!", sabiedrisko attiecību kampaņās – "Viss ir brīnišķīgi!".

Jauna aukstā kara aprises © DIENA

Nesen kļuva oficiāli zināms to kopskaitā 110 valstu saraksts, kuras ir aicināties piedalīties ASV prezidenta Džo Baidena rīkotajā tiešsaistes samitā par demokrātiju, kas paredzēts 9. un 10. decembrī un kura mērķis formulēts kā demokrātiju nākotnes apspriešana.

Paštestu projekts – visas valdības atbildība © DIENA

Valdības lēmums paštestus pretēji iepriekš plānotajam no nākamās pirmdienas, 6. decembra, neieviest kā obligātus, bet ļaut brīvprātīgu to izmantošanu, nekādā ziņā nav vērtējama kā atpakaļgaita un ieklausīšanās ekspertu un sabiedrības kritikā.

Neiestigt vēlmju domāšanā © DIENA

Aizvadītajā nedēļā, kad Austrijā jau bija ieviesta mājsēde un ierobežojumi ietekmēja dzīvi arī citās valstīs, kāda relīze par starptautisku pasākumu Somijā sākās ar vārdiem "pasaule palēnām atgriežas ierastajā pirmspandēmijas režīmā", radot visai ironisku iespaidu. Tiesa gan, tajā pašā laikā informācijā par Eiropas Savienības mēroga diskusijām, kas plānotas vairākās valstīs, daudz reālistiskāk tika norādīts, ka joprojām jārēķinās ar Covid-19 radīto nestabilitāti.

Kremļa ēna pār Ukrainu © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsūdzēja valsts bagātāko cilvēku, par oligarhu uzskatīto Rinatu Ahmetovu, iespējamā saistībā ar "Krievijas atbalstītu valsts apvērsumu", kas ieplānots šonedēļ.

Spēles ap SAB direktora amatu © DIENA

Atlika otrdien publiski izskanēt piecu slepus apspriesto Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amata kandidātu uzvārdiem, lai politiķi, kuri vēl pirms dažām dienām mānījās, ka tādu apspriešana nenotiek, kļūtu spiesti par šo procesu runāt jau pilnīgi citiem vārdiem. Visvairāk paguva sarunāt opozicionāro zaļzemnieku pārstāvis, vienlaikus ietekmīgās Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs un līdz ar to arī SAB virzītājas – Nacionālās drošības padomes (NDP) – loceklis Māris Kučinskis.

Korupcijas pazīmju buķete Pavļuta iepirkumos © DIENA

Ekspertu atzīta nelietderība, iepirkuma politizācija, steiga, atvieglota iepirkuma procedūra, aizdomīgi uzvarētāji – pilna buķete ar korupcijas pazīmēm. Zem kovidlaika revolucionārajiem lozungiem, ka "dzimtene liesmās", caur A/P pārraudzīto Veselības un Aizsardzības ministriju aparātiem jau gadu tempā tiek bīdīti tādi miljonu iepirkumi, kādi miera laikos nebūtu iedomājami.

Darītgribas trūkums © DIENA

Zemkopības ministrijas (ZM) ēkas (tautā sauktas arī par skābbarības torni) pārvaldīšana netiek veikta pietiekami ekonomiski un produktīvi, nav skaidras nākotnes perspektīvas un prioritāri veicamās darbības nepietiekamu līdzekļu apstākļos. Turklāt nekustamā īpašuma pārvaldīšanā netiek īstenotas valsts kā īpašnieces intereses. Tādi esot būtiskākie secinājumi pēc Valsts kontroles (VK) veiktās revīzijas.

Briest jauna problēma © DIENA

Dati par ekonomisko sniegumu gan pasaulē, gan tepat Latvijā ir vērtējami pozitīvi, protams, neiztiekot bez atrunām. "Ņemot vērā apstākļus" nozīmē, ka pavisam nesen globālā tautsaimniecība ir pārdzīvojusi lielāko šoku kopš pagājušā gadsimta otrās un trešās desmitgades mijas. To var teikt par procentuālā krituma apmēriem, bet, ja rēķinātu zaudējumus absolūtos skaitļos izteiktās naudas vienībās, ļoti ticams, ka koronavīrusa atnākšana pasaulē būtu nodarījusi lielākos līdz šim zināmos postījumus.

Nopietni jāvērtē augstā saslimušo mirstība © DIENA

Lielu Latvijas sabiedrības daļu pēdējās dienās ir šokējuši divi stāsti, kas šķietami apgāž valdības un veselības aprūpes speciālistu stāstu par to, ka vakcinācija pasargā no smagas Covid gaitas un nāves, un arī apgalvojumus, ka tad, ja tas tomēr notiek, ir jāvaino nopietnas blakusslimības. Viena ir ziņa par slēpošanas trenera Ingus Eiduka smago cīņu ar Covid un nāvi, pie kuras, iespējams, noveda ātrās medicīniskās palīdzības brigādes sākotnēji neprofesionāla rīcība, otra – par ģimenes ārsta no Liepājas Igora Stomas aiziešanu mūžībā no briesmīgās slimības. Abi bija tikai pusmūža vecumā un ar labu veselību.

Virtuālo pārspīlējumu riski © DIENA

Aptuveni piecu mēnešu laikā Covid-19 sertifikāta, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu, uzrādīšana un QR koda nolasīšana ir kļuvusi par ikdienu, padarot mūsu dzīvi aizvien digitālāku.

Ceļā uz lielāku labklājību © DIENA

Latvijā 2070. gadā būs lielāka labklājība nekā patlaban tad, ja tiks celts izglītības līmenis. Tas secināts pētījumā, ko veikusi kompānija SKDS.

Kārtējā Saeimas garām palaistā iespēja © DIENA

Saeimas pagājušajā nedēļā pieņemtie likuma grozījumi, kas no aiznākamā gada būtiski palielinās dažu valsts augstāko amatpersonu atalgojumu, vairāk izskatās pēc neizmantotas iespējas kvalitatīvi argumentēt šī soļa nepieciešamību un kvalitatīvā likumdošanas procesā panākt patiesi tādu atalgojuma pieaugumu, kas risinātu Latvijas vēl aizvien būtiskāko problēmu – korupciju. Tai pretim noliekot tikai un vienīgi valsts pārvaldes algu nespēju konkurēt ar privāto sektoru

Svētki "lielajiem kungiem" © DIENA

Pandēmijas dēļ arī šogad lielas valsts dibināšanas svētku svinības Latvijā tā īsti nebija iespējamas, un jāsaka, vīrusa agresīvās izplatīšanās dēļ tas noteikti arī bija pareizākais risinājums. Tomēr, atskatoties uz svētku nedēļu, mazliet var sajust rūgtuma piegaršu. Rūgtumu par to, ka, šķiet, mūsu valstī aizvien kādi ir vienlīdzīgāki, bet citi – mazāk vienlīdzīgi.

Neveiksmīgais Gruzijas revolūcijas mēģinājums © DIENA

Gruzijā turpinās konfrontācija starp pie varas esošo partiju Gruzijas sapnis un valsts eksprezidenta Mihaila Saakašvili atbalstītājiem, neļaujot valstī atjaunoties politiskajai stabilitātei. Opozicionāru motīvi tikmēr šķiet labākajā gadījumā diskutabli.

Sīkstumu un mīlestību © DIENA

Latvija jau ir tie cilvēki, kas viņā dzīvo. Cik lieli un cēli būs šie cilvēki, tik skaista un dižena būs Latvija. Vērtīgi ir ne tikai ārējie panākumi, bet arī tas, ko katrs sasniedz sava rakstura pilnībā..(..) Mēs visi nevaram kļūt bagāti. Bet katrs var kļūt pilnīgāks, labāks. Ceļš ir vaļā. Mums visiem pie sevis jāstrādā. Latvijai vajadzīgi cildeni raksturi. Latvijas varenās un skaistās celtnes lai pamudina izveidot mūsos pašos brīnišķīgāko un dārgāko celtni cilvēku. Tā reiz rakstīja Kārlis Skalbe Latvijas mīlestības dienasgrāmatā Mazās piezīmes.

Jāstiprina klasiskie mediji © DIENA

Dezinformācija patlaban īpaši vērienīgi izplatās digitālajā vidē, sociālie tīkli vēl pagaidām ir necivilizēti džungļi, turklāt problēma tā, ka ne tikai sociālo tīklu lietotāji, bet arī normatīvā regulējuma veidotāji un lēmumu pieņēmēji novērtē par zemu dezinformācijas ietekmes spēku.

Levits un Bordāns pārāk steidzas © DIENA

Lāčplēša dienas agrā rītā saņemtā ziņa par Jāņa Maizīša pāragro aiziešanu mūžībā ir reize, kad cilvēciska traģēdija atbalsojas politiskajā dzīvē un tādēļ nav atstājama ārpus publiskas iztirzāšanas. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors, ņemot vērā kaut tikai vienu no šī valsts galvenā specdienesta funkcijām – attiecībā uz pielaižu valsts noslēpumam piešķiršanu, ir kā minimums viens no ietekmīgākajiem amatiem valstī. Bet SAB reālā ietekme uz politiskajiem un sociālekonomiskajiem procesiem ir neizmērojami lielāka.

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko noorganizētajai nelegālo imigrantu krīzei (neatkarīgi no tā, vai Baltkrievijas varas iestādes ir tieši iesaistītas imigrantu plūsmu organizēšanā vai arī tikai vienkārši neliek nekādus šķēršļus to ceļā) ir uzreiz vairāki aspekti.

Novembra sākumā oficiālā vizītē Taivānā jeb tā dēvētajā salu Ķīnā pirmoreiz ieradās Eiropas Parlamenta delegācija, savukārt šonedēļ Taivānu, tiesa gan – neskaidrā statusā, apmeklēja ASV kongresmeņu delegācija. Abas vizītes prognozējami izraisīja vētrainu komunistiskās Ķīnas diplomātisko reakciju, kura tās uzskata par "vienas Ķīnas" principa pārkāpšanu un atbalstu Taivānā pie varas esošajiem neatkarības pasludināšanas piekritējiem, kurus Pekina dēvē par separātistiem.

Sarunās ar dažādu jomu cilvēkiem aizvien biežāk secinām, ka pandēmija patiešām izgaismojusi būtiskas problēmas valsts pārvaldē visplašākajā nozīmē. Jau daudzkārt sabiedrības sašutumu izraisījuši nesaprotamie, pretrunīgie un brīžiem pat bezjēdzīgie lēmumi saistībā ar vīrusa apkarošanu un tā ietekmes mazināšanu ekonomikā. Taču tikpat lielu neizpratni, sevišķi pēdējā gada laikā, raisa politiķu un ierēdniecības lēmumi par dažādu publisko aktivitāšu un kampaņu saturu

Tātad ir nolemts – sākot ar 15. novembri, tiek atcelti stingrie ierobežojumi jeb lokdauns, kas mūsu valstī bija spēkā no 21. oktobra.

Nedēļas sākumā jaunā stadijā pārgāja migrantu krīze uz Baltkrievijas un Polijas (bet potenciāli arī uz Lietuvas un Latvijas) robežas. Baltkrievijas pusē tika iedarbināta nosacītā smagā artilērija – nokļūt Eiropas Savienībā (ES) tīkotāju masu gājiens uz kāroto robežu.

Latvijas sabiedrībai jāgatavojas tam, ka no 15. novembra publiskā sektora darbiniekiem, kā arī visiem tiem, kuriem darbā jāsastopas ar lielu cilvēku skaitu, jābūt Covid-19 sertifikātam, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu. Savukārt visiem klātienē strādājošajiem sertifikāts būs nepieciešams no 15. decembra, turklāt gan publiskajā, gan privātajā sektorā. (Detalizēta informācija atrodama vietnē covid19.gov.lv un Valsts darba inspekcijas mājaslapā).

Tieši pēc nedēļas, 15. novembrī, valdība, vismaz spriežot pēc pagaidām uzņemtā kursa, ir nolēmusi, par spīti mediķu un ekspertu iebildēm, sabiedrību laist tā dēvētajā zaļajā režīmā, tomēr saglabājot daļējus ierobežojumus. Līdz ar to šobrīd sabiedrības saprātīgā daļa ir spīlēs starp valdības nesaprātīgumu un pietiekoši lielas sabiedrības daļas neprātu mirt, toties izglābties no uzspiestās vakcīnas.

Pēc vasaras atvaļinājumiem rudens ir tipisks dažādu sanākšanu, konferenču, arī intensīvu valstu parlamentu sesiju periods. Latvijā tas ir laiks, kad jāpieņem nākamā gada valsts budžets.

Skotijas lielākajā pilsētā Glāzgovā notiekošās ANO klimata konferences COP26 politiskā daļa uzskatāmi liecina – lai arī nepieciešamību aktīvi rīkoties, lai panāktu klimata neitralitāti, atzīst visas nozīmīgākās pasaules valstis, uzreiz vairāku iemeslu dēļ vienošanās par vienotiem standartiem un rīcību ir gandrīz neiespējama.

Šodien