No vienas puses, to varētu klasificēt kā kārtējo kalna došanos pie Muhameda, jo ir skaidrs, ka šeit skatītājs vai klausītājs noteikti atradīsies. Jautājums – kāds? Spēji iztēlojos, kā apjukusī māksla izčāpo no vientuļas galerijas un nonāk trokšņojoša cilvēku pūļa vidū, kas uz mirkli apturējuši iepirkumu ratiņus, lai "uzmestu aci". Ne vienmēr cilvēks ir spējīgs uztvert tad, kad viņam rāda, dažkārt tas prasa zināmu sagatavošanos. Turklāt pretrunīgi vērtējama telpas izvēle var radīt nepareizu priekšstatu par saturu, liekot autoram izskatīties izmisušam, bet mākslai – pielīdzinātai higiēnas, pārtikas un sadzīves precēm.No citas puses, šāda garīgā un laikmetīgā simbioze ir saprotama reakcija uz šodienas reālijām. Arī mākslinieki grib, lai viņu darbus redz vai – vēl labāk – nopērk, un lielveikali tiecas kļūt par patīkamām izklaides un kultūras saliņām, ne tikai dižoties ar kārtējām atlaidēm. Iespējams, tā tiešām izdodas stiprināt sabiedrības un kultūras draudzības saites, mazinot priekšstatu par mākslu kā tikai dīkdieņiem vai dīvaiņiem saprotamu nodarbošanos. Galu galā kultūras notikums var būt arī mērķis, kāpēc cilvēks ierodas veikalā un beigās varbūt kaut ko tiešām nopērk. Turklāt nereti patērētājs veikalu apmeklē līdzīgi kā izstādi, ar interesi raugoties uz piedāvājumu. Sevišķi, ja viņam nav naudas.Skaidrs, ka notiekošajam jābūt kontekstā ar veikala tēlu, un, piemēram, Turcijā raksturīgā tendence lielveikalos ienākt augstvērtīgai laikmetīgajai mākslai diez vai varētu parādīties kaut vai kāda Rīgas mikrorajona Maxima. Taču ekskluzīvajā Sky&More notiek ne tikai glamūrīgi modes šovi, bet arī džeza koncerti un citas pietiekami artistiskas izvirtības. Tā kā neticu, ka lielveikali pagaidām ir gatavi pilnīgi jebkurām kultūras izpausmēm, dzeju lasīt tur noteikti nevarētu, taču, piemeklējot īsto formu un izteiksmi, māksla ir spējīga atrasties lielveikalā. Un neapjukt.
Māksla iepirkumu ratiņos
Iepērkoties savas pašreizējās mītnes zemes – Itālijas – mazpilsētas lielveikalā, pamanīju, ka blakus ieejai atrodas paliels grāmatu plaukts. Izrādās, tas darbojas kā savdabīga bibliotēka, kurā pircējs var paņemt sev vēlamo lasāmvielu un vēlāk, atnākot atkal, godīgi nolikt atpakaļ. Protams, ar kultūras parādīšanos lielveikalos (nu jau modernāk – galerijās vai dzīvesstila centros) izstāžu, koncertu un prezentāciju veidolā biju sastapusies arī agrāk, taču šis nobružātais grāmatu skapis kaut kā aizkustināja manu sirdi un reizē lika aizdomāties, kā šī tendence varētu ietekmēt mūsu ikdienu nākotnē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.