Izstādi veido grandiozi objekti, trauslas vīzijas un šķietama anonimitāte. Trīs autori – tēlnieks Aigars Bikše, gleznotājs Andris Vītoliņš un filosofs Kārlis Vērpe nav sadarbojušies klasiskā izpratnē, bet rīkojušies, cits citu redzot, cits par citu domājot.
Izstādes autori pēc K. Vērpes domām savā ziņā tuvojušies pašu aprakstītai utopijai, kurā neviens nav tiesīgs jūsu vietā izlemt, ko domāt, runāt un sociālā plānā darīt un kurā šāda brīvība neparedz bezatbildību, bet gluži otrādi paredz krietni vien atbildīgāku cilvēku sabiedrību, kurā katram pašam ir vismaz potenciāls saprast un zināt, ko dara, un spēja par to sniegt norēķinu.
Projekts sākts pirms gada ar nojaušamu stāstu par Latvijas simtgades utopisko kaķi-kurš-staigā-kur-pašam-tīk un saknēm, kuras ir visam, kas dzīvs.
Izstādes mākslinieciskais pārsteigums ir postmodernisma šķietami nekam nederīgās mācības "viss ir viss" pārvēršana funkcionējošā darbarīkā, kas ļāvis autoriem izveidot izstādes poētisko infrastruktūru.
Projektā piedalās arī fotogrāfs Reinis Hofmanis.