Pašlaik Eds Šīrans ir viens no veiksmīgākajiem dziedātājiem pasaulē, kurš pārvietojas ar komētas ātrumu. Pirms nedēļas viņš bija uzmanības centrā Grammy pasniegšanas ceremonijā Losandželosā, kur grozījās vissmalkākajās aprindās – ceremonijas laikā Edu savā grimētavā uzņēma Pols Makartnijs, Kanje Vests un Riana. Eds uzstājās uz Grammy skatuves gan ar Džefu Linnu un Electric Light Orchestra, gan ar pianistu Hērbiju Henkoku. Viņš vakariņoja ar Bejonsē un Džeju Zī. Nākamajā dienā piedalījās Stīvijam Vonderam veltītajā zvaigžņu koncertā, kurā dziedāja kopā ar Bejonsē. Šonedēļ Eds ir ar mums, sniedz trīs koncertus Baltijas valstu galvaspilsētās.
Eda Šīrana šova formāts ir solokoncerts. Uz skatuves viņš ir viens pats ar akustisko ģitāru. Mūziķis manipulē skanējumu ar efektu pedāļu palīdzību. Viņam aiz muguras ir vairāki videoekrāni. Iedomājieties – cik veiksmīgs, pat ģeniāls biznesa projekts ir viņa turneja! Izmaksas nav mežonīgas, ieņēmumi – milzīgi. Nav jāmaksā ne grupai, ne dejotājiem.
Kādreiz Eds, kuram vakar apritēja 24 gadi, spēlēja klubiņos un krogos. Tagad – tikai lielākajās sporta arēnās un stadionos visā pasaulē. Biļetes visur ir pārdotas; pirms vai pēc koncerta viņu alkst satikt ne tikai pārlaimīgas fanes, kuras šo iespēju ieguvušas konkursā, bet arī tādas dievības kā Deivids Bekhems.
Mūsdienu popkultūrā šis rudais angļu jaunietis iemieso alternatīvu visām uzbāzīgajām, mākslīgajām zvaigznēm un viņu kičīgajiem karnevāla tipa šoviem (tāda noteikti būs Keitijas Perijas koncertizrāde Arēnā Rīga 15. martā – mēs to nelaidīsim garām, vai ne?). Eds Šīrans dziesminieku poētiskajā vienkāršībā un folkmūzikas intimitātē ienes hiphopa un R&B ritmiku, vērienu un laikmetīgo izteiksmīgumu.
Koncertā Rīgā varēja pārliecināties, ka Eds lieliski orientējas mūzikā, turklāt viņa priekšnesumā ir ārkārtīgi daudz intensīva darba – ģitārspēle, skaņu efektu mežģīnes, balss. Uz skatuves viņš veido dziesmu no nulles, un šo procesu nevar atstāt pašplūsmā, visu laiku jābūt nomodā.
Edu Šīranu var uzskatīt par virtuozu, taču viņa virtuozitātes saknes meklējamas kosmopolītiskajā ielu muzicēšanas kultūrā, kurā sadzīvo reps un gaudulīgas balādes. Var, protams, prātot – kāpēc citi virtuozi uzstājas gājēju pārejās, bet Eds Šīrans izklaidē desmitiem tūkstošu klausītāju vienā vakarā un vakariņo ar Bejonsē.