Kritiķis ir cilvēks, kurš spējīgs iet pat uz sliktām izrādēm, filmām, koncertiem, izstādēm. Kritika ir skābe, kas saēd visu, izņemot mākslu. Pasaule ir tik nepilnīga, ka kritiķiem tur vienmēr atradīsies vieta. Kritika ir kā saules gaisma. Neganta, jo slēpto padara redzamu.
Visu šo aforismu autors ir pāragri pasaulei, jo īpaši mākslas un intelekta pasaulei, atņemtais spožais teātra un kino kritiķis Normunds Naumanis (1962–2014).
Vakar, 10. janvārī, Jaunajā Rīgas teātrī jau septīto reizi notika sarīkojums NN nakts – Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā laureātu godināšanas ceremonija. Tā pagāja tēmas Aiz kritiskā punkta zīmē, kur liels akcents Toma Treiņa režijā tika likts uz aizvien pieaugošā politkorektuma absurduma izspēlēšanu. Secinājums – lielākā daļa pasaules dramaturģijas ir nelietojama, jo ir pārāk sensitīva, tā teikt.
Indrāni – pilnībā garām! Eidžisms, necieņa pret pensionāriem un dabas vērtību iznīcināšana. Romeo un Džuljeta – ārā! Gandrīz bērni situācijā ar seksuāla rakstura potenciālu! Otello – i nedomājiet iestudēt! Drošāk būs, ja Otello būs pilnībā gaišādains somu slēpošanas instruktors Tello, kuru ieraugot, Dezdemona izsauksies: o! Tello! Zāle smējās kā kutināta, protams, labi apzinoties ne pārāk smieklīgo vēstījuma zemtekstu.
Svaigāko Kultūras Kompromiss janvāra numuru etīdēs pārlapoja Valmieras teātra jaunie aktieri – Artis Jančevskis, Rūdis Bīviņš, Diāna Krista Stafecka, Krišjānis Strods, Meinards Liepiņš, Ieva Estere Barkāne, Kārlis Dzintars Zahovskis, Aksels Aizkalns un Sandis Runge.
Muzikālas improvizācijas bija Miķeļa Putniņa pārvaldībā. Pasākumu veidoja Toms Treinis, Ilmārs Šlāpins un scenogrāfe Monika Pormale.
NN nakts pasākumā tika godināti kritiķi, kas "aizvadītajā mākslas gadā nav bijuši mazāk nesavtīgi par ārstiem, sanitāriem un medmāsām un turējuši roku uz mākslas kuslā pulsa".
"Man ir prieks, ka arī šajos laikos, kad kultūras nozarei jāmeklē jauni izdzīvošanas veidi, kritika joprojām turpina vētīt un analizēt apkārt notiekošo dažādās mākslas jomās. Strīdos un diskusijās žūrija ir spējusi pamanīt un izcelt nozīmīgākos autorus, kuru raksti par literatūru, kino, mākslu un teātri ir piesaistījuši mūsu uzmanību un atzīti par labākajiem. Zināšanu plašums un analīzes dziļums tajos apvienots ar prasmi pasniegt savas domas pārliecinoši un saistoši, saglabājot personisko stilu un labu literāro valodu. Nominēto kritiķu vārdi ir labi zināmi, taču tieši 2021. gadā viņu rakstītais mākslas kritikas laukā ir ieguvis īpašu svaru. Un ieguvēji no tā esam mēs visi," saka žūrijas priekšsēdētājs filozofs, publicists un literāts Ilmārs Šlāpins.
Pieteikumus Gada balvai kritikā un jaunā kritiķa balvai izvērtēja un laureātus izraudzījās: Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma, izdevniecības Neputns galvenā redaktore Laima Slava, Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga producente, muzikoloģe Baiba Kurpniece, publicists Valdis Ābols, teātra kritiķe Undīne Adamaite, literatūras kritiķe Anda Baklāne un Normunda Naumaņa biedrības valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte.
Žūrijas pamatojumā, piešķirot galveno balvu Kārlim Vērdiņam, teikts: "Vērdiņa recenzijas nav akadēmiskas, tomēr nedaudzos ietilpīgos vārdos viņam izdodas precīzi pateikt ko būtisku par strāvojumiem, procesiem un aktualitātēm. Šāda izteiksmes vienkāršība, vieglums un skaidrība ir iespējama vienīgi tad, ja rakstītājs saprot un zina daudz vairāk, nekā izsaka. Tāpat kā Vērdiņa dzejai, arī viņa recenzijām raksturīga ironija, kas liedz ar pārlieku nopietnību attiekties pret šedevriem, klasiķiem un autoram pašam pret sevi, taču šķietami nenopietnajā atmosfērā nereti tiek risināti jautājumi, kurus citiem autoriem nebūtu drosmes cilāt. Cilvēki, kas lasa Vērdiņu, ar katru rakstu kļūst nedaudz zinošāki, arī tad, ja paši to nepamana."
Kopā ar balvu Kārlis Vērdiņš saņem 1500 eiro stipendiju, kuru atbalsta Tilde, vadošais valodu tehnoloģiju uzņēmums Eiropā, kas rūpējas par latviešu un citām valodām digitālajā pasaulē. Savukārt Agneses Lipskas Jaunās kritiķes veicināšanas balvu ar 500 eiro stipendiju atbalsta SIA Kurekss.
Jaunās kinokritiķes Agneses Lipskas recenzijās, žūrijas vērtējumā, "apvienojas jauna cilvēka aizrautība un briedums, kurš gūts, rūpīgi un atbildīgi izzinot kinokultūras mantojumu un kinopasaules šodienas ainu. Tāpēc pārliecina autores stils un redzējums, kritiķe lasītāju gudri ievada globālās kinokultūras kontekstos. Autores teksti ir gan saistoši, gan analītiski, tajos precīzi fiksēti filmas jēgai būtiskie kinovalodas elementi".
Laureātu atziņas no NN nakts ceremonijas ekspresintervijām
Vizuālās mākslas kritiķe Rasa Jansone:
- Es rakstu kā praktizējoša māksliniece. Tieši tāpēc varu uzrakstīt tā, kā cilvēks, kurš nav praktiķis, nekad nevarēs.
- Mākslinieks pats zina, kā ir labāk. Svarīgi, ka es saku, lūdzu, pievērsīsimies šim darbam, paskatīsimies! Netiekot pat līdz tam, ka varēja labāk vai varēja vēl kaut kā citādāk. Vienkārši paskatīsimies uz to! Es sāku rakstīt tādēļ, ka man likās, ka ir pārāk maz tekstu par vizuālās mākslas darbiem. Kāpēc mums ir jāturpina rakstīt? Pats šausmīgākais, ko cilvēki pēc 100 gadiem varētu konstatēt, ka bija mākslinieki, bija mākslas darbi, bet mēs par viņiem nerunājām. Mēs par viņiem nestrīdējāmies. Mēs par viņiem vispār negribējām izteikties. Manuprāt, jāraksta kaut vai tādēļ, lai tas cilvēks pēc 100 gadiem mūs nenodēvētu par kaut kādiem letarģiskiem murmuļiem.
- Katrs mākslas darbs un izstāde būtu pelnījusi cilvēku, kas tajā iedziļinās.
Teātra kritiķe Zane Radzobe:
- Esmu optimistiska reāliste un uzskatu, ka dzīvojam tagadnē, un kā tagad ir, tā arī būs.
- Teātriem nepārprotami tās ir krustceles – saprast, ko tu (kā teātris) gribi darīt. Var iet pa vieglāko un darīt tā, lai efekts ir īstermiņa, bet var arī mēģināt saprast, ko teātris grib ilgtermiņā.
- Manuprāt, ir jāmeklē arī sudraba maliņas. Laiks piespiež nedarīt tā, kā visu laiku ir labi gājis, – tas nav nemaz tik slikti. Kad pāriet histērija, diskomfortablā klusumā nav slikti mēģināt saprast, kā rīkoties citādi. Ieraudzīt kaut ko jaunu.
- Skatītājiem visgrūtāk šobrīd ir saprast, kā nopirkt biļetes. To neviens vairs nesaprot, kāds ir plānošanas periods.
Literatūras kritiķis Kārlis Vērdiņš:
- Var jau pajokoties, bet ir ļoti skumji apzināties, ka Latvijas valstī ne izglītība, ne zinātne netiek sevišķi augstu vērtēta, tā tiek uztverta kā tūtiņdreijeriska privāta izprieca. Kamēr nenotiks ļoti nopietna valsts attieksmes maiņa, tā mēs arī paliksim jauna valsts ar veco zirgu, kas cenšas panākt ātrvilcienu.
Literatūras kritiķe Ieva Melgalve:
- Ciešu no tā, ko pati uzrakstu kā literatūru. Ciešu, kamēr nezinu, vai autors mani ienīst vai nē. Kad uzzinu – viss kārtībā, tas ir noskaidrots.
- Man šķiet, ka laba literatūra ir ļoti garlaicīgs koncepts – ka ir kaut kāda labā literatūra un viss pārējais ir tāds, par ko ir jāšaubās. Man vairāk patīk literatūra, par kuru šaubos un kuru nezinu.
- Labā un sliktā literatūra ir diezgan falšs dalījums.
- Ar domāšanu literatūru var sabojāt interesantos veidos.
Kino kritiķe Agnese Lipska:
- Saņemt Gada jaunās mākslas kritiķes balvu ir liela atbildība. Lielais varonis ir redaktors. Manā ceļā ir bijuši vairāki lieliski redaktori, kuriem esmu parādā milzīgu pateicību.
- Māksla un kritika ir iespēja aizklauvēties savā prātā līdz kaut kādām durtiņām, kuras ikdienas informācijas ātrajā plūsmā ir palikušas ciet. Pēkšņi ir iespēja padomāt mazliet lēnāk, jēgpilnāk.
- Man ir liels gods būt šajā zālē kopā ar visiem lieliskajiem rakstošajiem un augt līdzās.