Pagājis gads, kopš latviešu radīto filmu spožie panākumi prestižajā Berlīnes kinofestivālā aktualizēja jautājumu par prēmiju piešķiršanu starptautiskus panākumus guvušiem māksliniekiem. Toreiz režisora Jāņa Norda spēlfilmai Mammu, es tevi mīlu piešķirtā Berlīnes festivāla skates Generation Kplus starptautiskās žūrijas Grand Prix un Ēvalda Lāča animācijas filmas Eži un lielpilsēta iegūtā starptautiskās žūrijas balva un bērnu žūrijas diploms lika jau kārtējo reizi domāt un runāt par to, ka Latvijas valstij pienāktos pateikties saviem starptautiskus panākumus guvušajiem Latvijas māksliniekiem, kuru izcilība būtiski spodrina starptautisko Latvijas tēlu. Lielu jautrību kultūras sabiedrībā izsauca publiski izteiktais toreizējās kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes retoriskais jautājums: kas ir Berlīnes kinofestivāls? Šis jautājums publiskajā telpā izskanēja gana naivi, tāpat kā nākamais vaicājums, kādi mūsu mākslinieku panākumi būtu līdzvērtīgi sportistu medaļām olimpiskajās spēlēs.
Kā zināms, veiksmīgākos olimpiešus Latvijas valsts arvien ir apbalvojusi ar dāsnām prēmijām, kuras sasniegušas pat 100 000 latu (jau pēc nodokļu nomaksas). Vērienīgas naudas prēmijas līdz ar veiksmīgākajiem olimpiešiem jau tradicionāli saņem arī viņu treneri, sporta ārsti, sporta organizācijas. Savukārt māksliniekiem tiek vien ministrijas vai Ministru kabineta Atzinības raksti.
Atzinība – tikai vārdos
Toreiz, pirms gada, notika jau kārtējais mēģinājums aktualizēt jautājumu par prēmiju piešķiršanu starptautiskus panākumus guvušajiem māksliniekiem. Parasti šādi mēģinājumi drīz vien noklust, jo mākslinieku panākumus diemžēl nav iespējams nomērīt precīzi kā rezultātus sportā. Nav arī skaidras sistēmas un negrozāmu kritēriju. Tomēr kultūras nozaru organizācijas atsaucās eksministres aicinājumam apkopot un iesniegt Kultūras ministrijā nozīmīgāko starptautisko kultūras notikumu – festivālu, konkursu, starptautisko forumu, izstāžu, prestižo balvu – sarakstus, lai vismaz nākotnes vārdā varētu sākt diskutēt par apbalvošanas kritērijiem. Tiesa, daži mākslinieki par starptautiskiem sasniegumiem tikuši cildināti ar ikgadējām Ministru kabineta vai nozares balvām. Piemēram, savulaik pēc uzvaras prestižajā Karalienes Elizabetes konkursā vijolniecei Baibai Skridei pasniedza Ministru kabineta balvu, savukārt Elīna Garanča, diriģents Māris Sirmais un Valsts akadēmiskais koris Latvija par spožiem starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē saņēmuši Lielo mūzikas balvu. Taču šī apbalvošana nav konsekventa. Tai ir gadījuma raksturs, nemaz nerunājot par graujoši nesalīdzināmajiem "spēka samēriem" naudas balvu izteiksmē, kas šajā aspektā diemžēl liecina arī par kultūras nozares faktisko, netaisnīgi zemo prestižu mūsu valstī un sabiedrībā.
"Izcilos māksliniekus diemžēl cildina tikai vārdos. Cita veida nav. Var jau diskutēt, taču mani ļoti skumdina tas, cik mākslai un kultūrai ir zema, neadekvāta vērtība sabiedrībā. Balva padarītu vērtējumu nozīmīgāku, piedotu tam svaru. Protams, tā neatrisinās, neizlīdzinās milzīgo valdības triecienu kultūrai, kad finanšu krīzes laikā kultūrai tika nogriezts visvairāk. Neviena balva to neizpirks. Tas nav beidzies. Jaunu māju varam uzcelt un nomaksāt elektrības rēķinus, taču radošajiem kultūras procesiem joprojām iet ļoti grūti," norāda Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa, kura atjaunotajā Nacionālajā kultūras padomē pārstāv Laikmetīgās kultūras NVO asociāciju. Tāpēc finansiālā izteiksmē varbūt labāk ir ieguldīt kultūras procesā, un balva lai ir kā simbolisks žests.
To zīmīgi apliecinājusi arī mūsu starptautiski slavenā režisora Alvja Hermaņa rīcība, kad Berlīnē saņemto Konrāda Volfa naudas balvu viņš ziedoja kinozinātnieces Valentīnas Freimanes grāmatas Ardievu, Atlantīda! iznākšanai, ko tagad ar sajūsmu lasām. "Jebkurš ieguldīs savā radošajā attīstībā," pārliecinājusies Gundega Laiviņa.
Grammy iepretim olimpiādei
Apkopojot pagājušā gada ražu, izrādījās, ka gada gaitā apbalvojumus starptautiskos festivālos guvušas vairākas Latvijas filmas. Lailas Pakalniņas filma Skurstenis saņēmusi jauniešu žūrijas balvu Starptautiskajā filmu festivālā Milānā. Jau pieminētajai Jāņa Norda filmai līdztekus spožajiem panākumiem Berlīnē ticis arī Haiderabadas Starptautiskā bērnu kinofestivāla Zelta zilonis (Indijā) žūrijas atzinības diploms, tā iekļuvusi Oskara nomināciju garajā sarakstā.
Edmunda Jansona filma Kora turneja nosaukta par labāko animācijas filmu 29. Berlīnes Starptautiskajā īsfilmu festivālā Interfilm un saņēmusi Baltijas īsfilmu konkursa programmas žūrijas īpašo atzinību Eiropas filmu festivālā Scanorama Lietuvā. Visu zelta ražu pat nenosaukt! Savukārt pavisam nesen uzzinājām, ka mūziķi var lepoties ar visaugstāko iespējamo panākumu skaņu mākslas pasaulē – Latvijas Radio kora un orķestra Sinfonietta Rīga iegūto Grammy balvu, kas piešķirta kategorijā Labākais kora sniegums par muzicēšanu Igaunijas un Latvijas mūziķu kopprojektā – Arvo Perta mūzikas albumā Adam’s Lament, ko laida klajā prestižā starptautiskā izdevniecība ECM (New series). Tas licis ķerties pie mākslinieku valstiskās apbalvošanas jautājumiem ar jaunu sparu.
Risinājums – līdz nākamajām vēlēšanām
Kultūras ministre Dace Melbārde mēģinās rast risinājumu izcilo sasniegumu prēmēšanai kultūras nozarē, saucot talkā pēc viņas iniciatīvas nule atjaunoto Nacionālo kultūras padomi. Ministre cer rast konceptuālu risinājumu sasniegumu prēmēšanai līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Pēc viņas ierosinājuma atjaunotā Nacionālā kultūras padome savā pirmajā sēdē 7. februārī patiešām jau cilāja jautājumus par izcilības balvu kultūrā.
"Būtu jāizveido balva ar ilgtermiņa skatu nākotnē, un tieši tāpēc nepieciešams sistēmisks risinājums, lai tā nekļūtu par pārejošu parādību, kas mainās līdz ar katru ministru, un nākamais ministrs atkal nezina, kā uz šo jautājumu atbildēt," kultūras ministre Dace Melbārde atbild KDi. Atgādinot, ka ir bijuši atsevišķi mēģinājumi šādus sasniegumus izcelt, piemēram, Kultūras ministrijas balva kultūrā Trīs brāļi 2005., 2006. un 2007. gadā, ministre secina, ka konceptuāla risinājuma joprojām nav. "Taču Latvijas sabiedrībai ir jālepojas ar katru šādu panākumu, kas ikreiz apliecina, ka mēs esam kultūras lielvalsts ne tikai Eiropas, bet visas pasaules mērogā," uzskata Dace Melbārde. Tomēr viņa izvairās (iespējams, kautrējas?) konkrēti atbildēt uz jautājumu, cik lielai vajadzētu būt mākslinieku starptautiskās izcilības balvai iepretim sportistu prēmijām, kas līdz šim maksātas no desmit līdz simt tūkstoš latiem.
Ministre vien atklāj, ka finanšu avots varētu būt kombinēts, savu daļu ieguldot Kultūras ministrijai un vienlaikus meklējot citus finansējuma avotus. Jāpiebilst, ka naudu sportistu prēmēšanai jau tradicionāli piešķir no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta, kā arī valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Mērī neizmērāmo
Dace Melbārde apgalvo: "Panākumi sportā ir nosakāmi objektīvi – ar punktiem, sekundes simtdaļām un, ja nepieciešams, fotofinišu. Tāpēc arī robežas ir skaidri novelkamas: zelta medaļa par uzvaru olimpiskajās spēlēs ir noteiktas naudas summas vērta, sudraba medaļai pasaules čempionātā ir cita vērtība utt. Māksla tiek vērtēta daudz subjektīvāk. Kā noteikt, vai Karalienes Elizabetes konkurss Briselē ir prestižāks par Starptautisko ARD izpildītājmākslinieku konkursu Minhenē? Vai mākslinieku turpmāko dzīvi un Latvijas atpazīstamību vairāk iespaido panākumi Venēcijas mākslas biennālē vai Prāgas kvadriennālē? Kas ir lielāka uzvara – ASV Kinoakadēmijas vai Eiropas Kinoakadēmijas balva?" Ministre uzsver, ka šie ir tikai nedaudzi piemēri, kas rāda, ka "kultūras sasniegumu vērtēšana pasaules līmenī ir daudz komplicētāks process, kam nevar viens pret vienu piemērot olimpisko spēļu praksi".
Daces Melbārdes priekšgājēja šajā amatā Žaneta Jaunzeme-Grende nolūkā panākt kultūras nozares apbalvojumu politikas ilgtspējību centās to iestrādāt kultūrpolitikas pamatdokumentā Radošā Latvija 2014.–2020. gadam. Taču šis visaptverošais dokuments līdz šim tā arī vēl nav apstiprināts, turklāt jautājums par starptautiskus panākumus guvušo mākslinieku apbalvošanu tajā skarts ļoti vispārīgi un nekonkrēti. Sadaļas Prioritāšu rīcības virzieni un uzdevumi apakšpunktā (5.1.) Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība vien minēts, ka viens no uzdevumiem ir "radīt labvēlīgus apstākļus kultūras jomā strādājošajiem un viņu darba novērtējumam". Viens no galvenajiem šajā sakarā veicamajiem pasākumiem ir "pilnveidot atzinības un apbalvojumu sistēmu par nozīmīgiem sasniegumiem kultūrā nacionālajā un starptautiskajā līmenī visās nozarēs".
Toties Latvijas Radošo savienību padomes 2013. gadā izstrādātais pārskats par notikumiem, kas vērtējami kā īpaši sasniegumi pēc pašu nozares pārstāvju ieteikumiem, ir vērā ņemams un ļoti labs – atzīst pašreizējā kultūras ministre. Taču ne vienmēr šie notikumi vai līmenis, kas, tajos piedaloties, jāsasniedz, ir skaidri nosaucami vārdā. "Jo prestižāks notikums, jo prestižāka pati dalība šajā pasākumā. Bieži vien atsevišķas uzslavas vērta ir spēja vispār izlauzties cauri milzīgajai starptautiskajai konkurencei un likt pasaulei sadzirdēt savu vārdu, kaut arī balva tiek piešķirta kādam citam. Daudzos festivālos konkrētas vietas vai prēmijas vispār netiek dalītas, piemēram, daudzi nozīmīgi teātra festivāli vairs netiek veidoti kā konkursi. Ja Šveices kultūras žurnālā DU festivālu vadītāji un teātra eksperti no visas Eiropas nosauc Alvi Hermani par vienu no desmitgades top 10 ietekmīgākajām Eiropas teātra personībām, kā tas notika 2012. gadā, vai tas ir mazāks sasniegums par Grammy statueti?" ministre dalās pārdomās.
Minētajā pārskatā Latvijas Radošo savienību padome nodala A un B kategorijas notikumus vai festivālus un konkursus, pielīdzinot tos pasaules un Eiropas sacensību statusam. A kategorijā ietilpst festivāli un konkursi, kas vēsturiski ilgtermiņā ir pierādījuši savu prestižu. Tajos gūtie lauri apliecina mākslinieku pasaules līmeņa māksliniecisko kvalitāti un darba nozīmīgumu. B kategorijā ierindoti plaši pazīstami starptautiskie konkursi un festivāli, kuru laureāti iegūst starptautisku atzinību, atpazīstamību un iespēju turpināt karjeru starptautiskajā apritē. Šos ieteikumus esot vērts paturēt prātā, veidojot jauno koncepciju.
Pēc pagājušajā nedēļā pirmajā Nacionālās kultūras padomes sēdē notikušās diskusijas par izcilības balvu kultūrā izlemts, ka līdz nākamajai padomes tikšanās reizei marta beigās katra tās locekļa pārstāvētā biedrība vai padome sagatavos savu priekšlikumu par balvas koncepciju un piešķiršanas kritērijiem, lai kopā vienotos par labāko balvas modeli. Vērā ņemams arī Latvijas Radošo savienību padomes 2013. gadā izstrādātais pārskats par atzinīgi vērtējamiem sasniegumiem starptautiskos festivālos un notikumos. Konceptuālu risinājumu ministre cer rast līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Kā vajadzētu valstiski apbalvot mūsu starptautiskās izcilības kultūrā?
Alise Ģelze
Kinoproducente, producējusi Berlīnes kinofestivālā apbalvoto Jāņa Norda filmu Mammu, es tevi mīlu
Viss ir atkarīgs no motivācijas. Citās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā vai Ziemeļvalstīs, jau tad, ja šo valstu filma iekļūst tāda ranga kinofestivālos kā Berlīne vai Kannas, tiek piešķirts atbalsts, lai producents varētu vairāk līdzekļu veltīt filmas popularizēšanai. Ja filma saņem apbalvojumu, piešķir līdzekļus, lai palīdzētu to izplatīt. Ja mana filma tiek rādīta Berlīnē, man nepieciešams aģents, līdzekļi plakātiem, bukletiem, pieņemšanas organizēšanai. Izdevumi ir lieli, rocība – maza. Darām, ko varam. Oskaram nominēto 75 filmu vidū, pēc neoficiāliem datiem, mūsu filma Mammu, es tevi mīlu bija 19. vietā, un mums nebija nekādas reklāmas kampaņas.
Man nepatīk, ka tā vietā, lai mums pateiktos par Berlīnes kinofestivālā iegūto žūrijas balvu, tika diskutēts, dot vai nedot prēmiju Latvijā. Tad notika sēde, kurā teica, ka dos, taču tie izrādījās tukši vārdi. Tas ir absurds, ka Latvijā kultūra nav ieguvusi pienācīgu prestižu un panākumi sportā šķiet daudz ievērojamāki nekā kultūrā.
Tas ir valsts un kultūras ministra uzdevums celt kultūras prestižu valstī, māksliniekiem jāsaņem valsts apbalvojumi, nevis komentāri, vai viņi vispār ko ir pelnījuši. Kritēriji ir vienkārši, jo kino vidē ir skaidri definēti A un B klases festivāli. Ja režisors, aktieris vai scenārija autors ieguvis balvu A klases festivālā, gribētos, lai valsts to novērtē. Tas ir stimuls veidot nākamo filmu. Tieši kultūra, nevis hokejs vai basketbols izteikti iezīmē pasaulē mūsu individualitāti.
Gundega Laiviņa
Latvijas Jaunā teātra institūta direktore, Nacionālajā kultūras padomē pārstāv Laikmetīgās kultūras NVO asociāciju
Mākslā izmērīt sasniegumus ir teju neiespējami, salīdzinot ar sportu, kur ir kvantitatīvie mērījumi, kuru rezultātā dabū medaļu. Varam saskaitīt māklinieka starptautiskās uzstāšanās reizes, bet ne izvērtēt kvalitatīvā griezumā. Latvijā ir balvas noteiktās nozarēs, piemēram, mūzikā, teātrī, tomēr tās ir nozaru iekšējās balvas. Nav atzinības valsts līmenī.
Nacionālajā kultūras padomē runājām, ka balvu varētu piešķirt gada griezumā, nevis ātri reaģējot uz vienu panākumu starptautiskā līmenī. Gan Alvis Hermanis, gan Latvijas Radio koris ir milzīgs notikumu kopums Latvijā un ārpus tās. Tas, ka valsts līmenī ar speciālu balvu tiktu atzīta māksla un kultūra, ir ļoti svarīgi, un šis ir viens no veidiem, kā to paust. Kultūra ir pelnījusi valsts balvu. Tas nav nekas jauns, šis jautājums eskalējas katru reizi, kad kāds mākslinieks guvis starptautisku atzinību.
Dace Bluķe
Muzikoloģe, Radošo savienību padomes priekšsēdētāja
Kamēr Latvijā tikai runā, lasīju, ka igauņiem par Grammy balvu, kas gūta kopā ar Latvijas mūziķiem, Tallinas pašvaldība jau ir piešķīrusi balvu. Radošo savienību padome 2012. gada nogalē, kad to vēl vadīja Ieva Struka, pēc kārtējiem dāsnajiem apbalvojumiem sportā rosināja runāt par mākslinieku apbalvošanu. Katra radošā savienība apkopoja notikumus, kuros parādās Latvijas vārds un kuri būtu tā vērti, lai šos panākumus valsts apbalvotu. Saraksts vairākas reizes tika papildināts, esam jau lielu mājasdarbu izdarījuši. Nacionālās kultūras padomes uzdevums varētu būt reizi gadā izvērtēt mūsu mākslinieku starptautiskos panākumus. Tie nav prognozējami, tāpēc optimāls būtu izvērtējums gada griezumā – lai nav tā, ka kādam naudas vairs nepietiek. Es būtu tikai laimīga, ja filmas Mammu, es tevi mīlu radošajai komandai par uzvaru Berlīnes kinofestivālā vai Latvijas Radio korim par iegūto Grammy būtu valsts prēmija, kas līdzvērtīga prēmijai par uzvaru pasaules čempionātā. Sporta nozare ir labs precedents, apbalvošana iestrādāta dažādos MK noteikumos. Kāpēc to nevarētu kultūrā? Vispārējā Ministru kabineta balva līdz šim bijusi 5000 latu, bet sportam ir pavisam citi noteikumi un summas. Man liekas, ka Grammy ir tā pati olimpiāde mūzikā, viens no lielākajiem sasniegumiem mūziķa karjerā.