Protestu dalībnieki Bulgārijā prasa premjerministra jeb ministra – priekšsēdētāja (tā šis amats tiek dēvēts oficiāli) Boiko Borisova un viņa vadītās valdības, kā arī valsts ģenerālprokurora Ivana Geševa atkāpšanos un Nacionālās asamblejas (valsts parlaments) ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu. Protestētāji, kurus aktīvi atbalsta arī Bulgārijas prezidents Rumens Radevs, vaino Borisovu un viņa pārstāvēto Bulgārijas galveno varas partiju Pilsoņi par eiropeisku Bulgāriju korupcijā un sakaros ar organizēto noziedzību, kā arī vietējo oligarhu atbalstīšanā. Galvenais protestu virzītājspēks ir lielākā opozīcijas partija – sociālisti –, tomēr neapmierināto nometnei ir pievienojies nu jau plašs politisko spēku un organizāciju spektrs: no galēji kreisajiem līdz galēji labējiem. Kopumā, kā liecina Gallup augustā veiktā sabiedriskās domas aptauja, Borisova atkāpšanos no amata vēlas 59% bulgāru, kamēr viņa palikšanu postenī atbalsta tikai 26,5 procenti. Savukārt protestus atbalsta 62% valsts iedzīvotāju, kamēr pretējās domās ir tikai nepilni 24 procenti.
Šāda tautas noskaņojuma rezultātā ar lielāku vai mazāku intensitāti valsts galvaspilsētā Sofijā jau kopš 9. jūlija katru dienu notiek protesta akcijas, un no galvaspilsētas cenšas neatpalikt arī citas Bulgārijas lielākās pilsētas.
Atsevišķos gadījumos izcēlušās arī vardarbīgas sadursmes starp kārtībsargiem un protestētājiem, tomēr pamatā akcijas ir miermīlīgas. Borisovs, kurš pie varas ar nelieliem pārtraukumiem atrodas jau kopš 2009. gada, gandrīz atklāti velk laiku. Viņš ir atstādinājis no amata vairākus ministrus, kā arī izsludinājis konstitucionālo reformu, kuru pieņemt spēku sadalījuma pašreizējā parlamentā dēļ viņa atbalstītājiem nav nekādu cerību.
Kā uzskata eksperti, Bulgārijas premjerministra mērķis ir noturēties pie varas līdz nākamā gada martā gaidāmajām valsts parlamenta vēlēšanām. Ja tas izdosies, Borisovs un viņa atbalstītāji spēs kontrolēt balsošanas norisi. Savukārt, ja opozīcijas protestētāji tomēr piespiedīs viņu atkāpties, notiks ārkārtas vēlēšanas, kuru gaitu kontrolēs jau prezidenta Radeva iecelta pagaidu valdība. Tādā gadījumā ir maz šaubu, ka tā sastāvēs galvenokārt no sociālistiem. Tieši šī partija atbalstīja formāli neatkarīgo Radevu 2016. gada nogalē notikušajās Valsts prezidenta vēlēšanās, kuru otrajā kārtā bijušais Bulgārijas gaisa karaspēka virspavēlnieks saņēma 59,4% vēlētāju atbalsta.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 2. - 8. oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!