Cilvēki kopš neatminamiem laikiem sapņojuši par spēju sarunāties ar dzīvniekiem. Tas apcerēts gan senās pasakās, gan mūsdienu filmās. Taču, lai arī zinātniekiem izdevies atšifrēt zvēru komunikācijas pamatprincipus, līdz spējai runāt viņu valodā joprojām neesam tikuši. Tas gan drīzumā varētu mainīties – pateicoties mākslīgajam intelektam, protams.
Jebkuras svešvalodas apguve prasa laiku. Process ir ātrāks, ja mūsu rīcībā ir vārdnīca ar apgūstamajiem vārdiem un gramatikas grāmata. Diemžēl attiecībā uz dzīvnieku valodām pilnvērtīgu, nepārprotamu mācību līdzekļu nav, tādēļ nevaram simtprocentīgi zināt, ko tieši nozīmē katrs rējiens, kauciens vai šņākoņa. Paša cilvēka dzirde nav tik asa, lai saklausītu katru skaņas niansi, un arī balss tās nespēj atdarināt pietiekami prasmīgi. Par laimi, mums talkā nāk krietni jutīgāks un lielāku analizēšanas darba apjomu veikt spējīgs mākslīgais intelekts. Atšķirībā no cilvēka mašīnas spēj precīzi uztvert skaņu nianses un atdarināt tās, kaut vai atskaņojot ierakstu. Tas ļauj prognozēt, ka tieši roboti kādu dienu varēs nodrošināt teicamu saziņu starp sugām.
Savējais starp bitēm
Cerīgās prognozes par cilvēku spēju saprasties ar dzīvniekiem spēcina Vācijas zinātnieku darbs. Viņi ar mākslīgā intelekta risinājumiem atšifrē dažādu dzīvu radību veidotās skaņas. Pētnieki strādā ar bišu dūkšanu, ziloņu zemfrekvenču skaņām un vaļu raidītajiem signāliem.
Bišu valodu kopš 2018. gada apgūst Dālemes Mašīnmācīšanās un robotikas centra izstrādātais RoboBee, kas galīgi neizskatās pēc bites, taču tīri labi jūtas kukaiņu kompānijā. Stabiņu ar spārniem atgādinošais robots jau iemācījies atdarināt bišu deju kustības, ar kādām tās nodod informāciju cita citai. Pētniekiem pat izdevies panākt, ka laboratorijas bites ieklausās šajos signālos.
Nākamais solis ir robotizētās bites izmitināt vairākos stropos un vērot, vai tām izdosies iedzīvoties saimē. Ja kukaiņi pieņems robotu savā pulkā, tas būs nebijis notikums – iespējams, vēl unikālāks par Maugļa izaugšanu vilku barā.
Citā pētnieciskajā darbā ar nosaukumu Project CETI ar mākslīgā intelekta palīdzību tiek atšifrēti vaļu raidītie signāli. Pirms gada iesāktā projekta mērķis ir ne tikai iemācīties saprast lielo dzīvnieku raidītos signālus, bet arī atbildēt viņiem. Ja tas izdosies, cilvēki beidzot iegūs iespēju tieši uzdot jautājumus dzīvniekiem vai ieteikt kādu rīcību. Turklāt tas notiks dzīvniekiem pavisam saprotamā veidā.
Vedīs dzīvniekus neceļos?
Taču viss nebūt nav tikai pozitīvi vērtējams arī šajā ziņā. Līdz šim visi centieni nodibināt kontaktu ar dzīvniekiem aprobežojušies vai nu ar to ķermeņa signālu vērošanu, vai arī dresūru. Proti, cilvēki allaž vēlējušies piespiest dzīvniekus iemācīties žestus, ar kuriem pavēstīt par savām vajadzībām vai nodomiem. Tādēļ citi zinātnieki un dzīvnieku tiesību aizstāvji bažījas, ka mākslīgais intelekts cilvēkiem var piešķirt pārlieku lielas spējas kontrolēt dzīvniekus un pakļaut tos savām iegribām. Līdz ar to dzīvnieku iespējas pieņemt izdzīvošanai derīgākos lēmumus var samazināties. Sliktākajā gadījumā cilvēki ar atbilstošiem signāliem var ievilināt dzīvniekus slazdos un zivis tīklos vai arī aizdzīt tos no teritorijas, ko paši iekārojuši.
Par to intervijā Vācijas televīzijas kanālam Vox bažas pauda arī Britu Kolumbijas Universitātes profesore Kārena Bakere: "Ja bišu kolonija pieņems robotu, mēs iegūsim bezprecedenta kontroli pār saimi. Būtībā mēs to pieradināsim veidā, kādā tas vēl nekad nav darīts."