Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Un tomēr – ļauj stāstam izskanēt, ļauj būt pamanītam, ļauj to aptaustīt un noskaidrot arī citiem

Arī par bizbizmārīšu seksu

"Nevienam neko neteikšu." Cik bieži tā nodomājat jūs, sevišķi gadīju­mos, ja kaut kas neiet, kaut kas pavisam grūti, kaut kas galīgi ne tā, kā vajadzētu būt?

Interesanti, ka par spīti cilvēku spējai izteikties, lietot valodu, runāt, komunicēt vēl daudz un dažā­dos veidos mēs vienalga ļoti bieži izvēlamies neteikt. Atstāt savu stāstu sev. Un vēl interesantāk, ka ļoti bieži pēc tam to nožēlojam vai nevilšus sākam pārmest citiem, ka viņi nav nolasījuši paši.

Neesmu no tiem, kas uzskata, ka visu var izru­nāt. Nevar. Taču reizēm stāstīšana palīdz. Un reizēm tām nemaz nav jābūt sarunām. Tie var būt mākslas darbi, radoši pieskārieni un pat pavisam mazi impulsi, kas sākuma ideju pagriež jau pavisam citādi, pārveido un maina. Un tomēr – ļauj stāstam izskanēt, ļauj būt pamanītam, ļauj to aptaustīt un noskaidrot arī citiem. Varbūt tāpēc arī filmas vajag noskatīties līdz galam. Pat tās sliktās. Kā SestDienai atzīst kinozinātnieks Viktors Freibergs – viņš gan reiz gandrīz izgājis no kādas filmas par bizbizmārīšu seksu, taču parasti izturot līdz galam. Varbūt tas ļauj izturēt arī vēl daudz ko citu, pat ja pēcāk nolem skatīties tikai labas filmas.

Kino pieminēšana nav nejauša. Jāatzīst: man personīgi rudens jau daudzus gadus ir filmu laiks. Varbūt tāpēc, ka daba apkārt liek būt mazliet apcerī­gai, strauji tumstošie vakari justies drusku dievu nepieņemtai, bet negribīgi austošie rīti – miegainai un melno kafijas dzērienu alkstošai. Tad kino vientu­lība piestāv – kad vari būt vienatnē ar ekrānu un kāda stāstu uz tā cilvēku pilnā vai pustukšā zālē.

"Starpbrīdī izgāju ārā, pasēdēju pie Temzas un domāju, ka sēdēt pie Temzas un skatīties, kā nāk paisums, nav mazvērtīgāk kā sacerēt zinātnisku pētījumu vai uzrakstīt rakstu," saka Freibergs.

XXI tehnoloģiju gadsimtā daudz un bieži tiek runāts par līdzsvara zudumu, "visu, kā par daudz" un apstāšanās nepieciešamību. Filmas šādu pauzi atļauj, gluži kā šī gada kinofestivāla Riga IFF reklā­mas saukļos tik tiešām kaut uz pāris stundām liekot izslēgt telefonu vai aizceļot kaut kur ārpus laiktelpas, neiedomājami tālu bez drošības jostām. Gataviem skatīties un mēģināt saprast arī tad, ja stāsts izrādī­sies par bizbizmārīšu seksu. Jo tik tiešām: kas gan mēs esam, kam mēs sekojam, un kurp mēs ejam?

Šīs SestDienas,  25. – 31. oktobra, numurā lasiet:

SestDienas SALONS. Saslimi? Palīdzi citiem. Kinozinātnieks Viktors Freibergs par galda mirstamo galu, paisumu Temzā un to, ko viņš darītu ārstu vietā.

PASAULĒ. Kurdu Miera avots. ASV lēmums izvest karaspēku no Sīrijas ziemeļiem radīja Turcijai izdevību sākt uzbrukumu kurdu spēkiem. Amerikāņiem tas palīdzēja cīnīties ar džihādistu grupējumu Islāma valsts, un tā ir arī iespēja Sīrijas režīmam un Krievijai.

FOKUSĀ. Katalonijas dilemma. Spānijas autonomajā provincē Katalonijā ar jaunu sparu uzliesmojušas neatkarības piekritēju protesta akcijas. Vairākums katalāņu savu nostāju pauž mierīgā ceļā, tomēr daudz radikālāk noskaņotie jau ķērušies pie vardarbības ielās un tūristu iecienīto Barselonas centru daudzviet pārvērtuši kaujas laukā.

TUVPLĀNĀ. Paņēma ar atšķirīgo. Mūsdienās brīžiem arī hokejs un Eirovīzija izceļ identitāti un liek priecāties, uzsver etnomuzikologs Valdis Muktupāvels, runājot arī par to, cik atvērti ir Dziesmu svētki un kāpēc arī ekonomikā radošums ir svarīgs.

PIEREDZE. Sanatorija māksliniekiem. Šajās dienās savu desmit gadu dzimšanas dienu svin nu jau viens no visvairāk pieredzējušajiem nevalstiskajiem teātra mākslas "pakalpojuma" sniedzējiem – Ģertrūdes ielas teātris (ĢIT). Lai gan tas nudien nevar sūdzēties par apmeklētību un pazīstams teju ikvienam teātrmīlim, mazāk zināms ir fakts, ka ĢIT darbojas arī sociālu mērķu sasniegšanā.

VAI VIEGLI BŪT. Šoferim. Pasažieru autobusu vadītāju Latvijā trūkst, un šī ir viena no profesijām, kur izteikti mazāk ir sieviešu. Taču līdzās atbildībai, kas jāuzņemas par katra reisa pasažieru drošu nogādāšanu galapunktā, šoferu ikdienā netrūkst arī interesantu mirkļu un piemaksu var saņemt arī par baltu kreklu.

DIENAS SĒNE. Gailenes kā neļķes! Noslēdzies fotokonkurss Dienas sēne 2019.

CEĻOJUMS LAIKĀ UN TELPĀ. Pabarot ceļinieku. Krievijas un Somijas robežai vairs nav PSRS laika dzelzs sienas statusa, tomēr tās šķērsošana izrādās nopietns pārbaudījums. Savukārt dienas un cilvēki abās pusēs, kā sarunājuši, atgādina vispār zināmo patiesību: izturies pret otru tā, kā gribētu, lai izturas pret tevi. Būt grūtībās nonākušam svešiniekam reizēm ir gan svētīgi, gan pamācoši.

Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas  VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.

Top komentāri

Vecais Kundrāts
V
Ja tautai sekss būtu bizbizmārīšu līmenī, tad mūsu būtu pulka lielāks skaits.
P
P
Nav nekā jaukāka kā verot kukainīšu rotaļošanos.Kaut nekāda,bet darbošanās.
Enģeļa viesis
E
Tāds tukšu salmu kūlēja teksts ne par ko. Brauc vien uz savu Temzu mārīšu cienītāj! Tu esi falšais zaķis!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai atbalstāt parakstu vākšanu 13. Saeimas atsaukšanas ierosināšanai?

Kopā nobalsojuši: 310

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Če pēdējais maršruts

Jo tālāk no Bolīvijas lielpilsētām nonāk, jo biežāk var dzirdēt visādus dzīves pabērnus pieminam Santo Ernesto. Kvēlais ideālists, asinskārais revolucionārs un sadistiskais gļēvulis Ernesto Če Gevara ...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata