Vai tas nozīmē, ka esam pieraduši? Diez vai. Taču pamazām acīmredzot esam sākuši saprast: pašreizējā situācija nav nekāda mazā pauzīte, kas iestājusies tikai uz mirkli. Nu jau, šķiet, sen visiem skaidrs, ka neliela starpbrīža un dažam varbūt pat atelpas mirkļa vietā slavenais kovids ir sarūpējis jaunu kārtību, kurai gribot negribot jācenšas pielāgoties.
Galu galā arī citi notikumi nav apstājušies, un ziņu virsrakstos nu jau atrodams viss, sākot no plašiem protestiem, politiskajām cīņām un ilgi nerisinātu problēmu Dāmokla zobeniem citās valstīs līdz padsmit gadu gaidītiem tiesas spriedumiem un visādiem vietējiem lielāku un mazāku burbuļu skandāliem tepat pie mums.
Gribētos ticēt, ka tas nozīmē: pavasaris lēnām ir pienācis, ūdeņi ir sakustējušies un pamazām tīra gultnes ne tikai tiešā, bet arī pārnestā nozīmē.
Tagad galvenais ar atlikušo spēku rezervi vēl izturēt līdz brīdim, kad saule pati dos tik nepieciešamo D vitamīnu, vakcīnu visiem pietiks un arī ar jaunajiem apstākļiem būsim apraduši tik tālu, lai spētu pilnvērtīgi funkcionēt pat tad, ja ''agrākā normālība'' vairs nekad nebūs iespējama.
Latvijas basketbola līgu direktors Kristaps Janičenoks šonedēļ, ar SestDienu runājot par labu treneru kvalitātēm, saka: ''Kādam sākot nedaudz dzist, viņu ir jāmāk iekvēlināt.'' Jā, mēģināt pašam nenodzist un citam citu iekvēlināt – laikam jau tas ir mūžīgs process un aicinājums visiem gan ikdienā, gan krīzes brīžos. Arī patlaban.
Šīs SestDienas, 5 – 11. marta numurā lasiet:
PRIEKŠĀ. Bez spokiem, bet ar Vīgnera garu. Pirms 155 gadiem – 1866. gada februārī – Rīgā, Amatu ielā, svinīgi tika atklāts arhitekta Johana Daniela Felsko projektētais Mazās jeb Svētā Jāņa ģildes nams. Lai godam atzīmētu šo faktu, februārī un martā ikvienam interesentam tiek piedāvāts sarunu cikls Noslēpumainā Mazā ģilde, kurā jauniešu kora Balsis diriģents un mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis vedīs cauri ēkas vēstures līkločiem no nama tapšanas līdz mūsdienām.
SestDienas SALONS. Aizmirsa pati sevi sagatavot. Politologs Filips Rajevskis par trim modinātājzvaniem Latvijai, par to, cik Kariņam maksās 500 eiro, un par dilemmu starp individuālo brīvību un kopējo labumu.
PASAULĒ. Postpadomju nestabilitāte. Kamēr Latvijā uzmanība galvenokārt ir piesaistīta opozīcijas protestiem Baltkrievijā un Krievijā, kā arī situācijai Ukrainā, politiskā nestabilitāte ir pārņēmusi vēl vairākas citas postpadomju valstis: Armēniju, Gruziju un Moldovu. Notikumiem tur ir daudz kopīga, taču netrūkst arī atšķirīgā un tikai katrai valstij raksturīgā.
TUVPLĀNĀ. Basketbola pīļu dīķī. Palikšana ārpus Eiropas čempionāta finālturnīra raisījusi diskusijas pavedienu par notiekošo Latvijas groza bumbas saimniecībā. Ilggadējais valstsvienības spēlētājs Kristaps Janičenoks kopš 2020. gada jūnija pilda Latvijas basketbola līgu direktora pienākumus un pašreizējā situācijā meklē labākos risinājumus.
DABA. Pali – tīrīšanas līdzeklis un spodrinātājs. Pēc vairāku gadu pauzes Latvijas upēs šopavasar atkal ir pali. Veidojas ledus sastrēgumi, aizsprostojot upes tecējumu, applūst piekrastes, palienes. Taču visi šie notikumi ir svarīgi ne tikai dzīvajai dabai upēs un to krastos, bet arī cilvēkiem.
TEHNOLOĢIJAS. Nogāzt ievainoto milzi. Populārākās saziņas platformas WhatsApp īpašnieku nepārdomātais paziņojums radījis konkurentiem negaidītu iespēju piepulcēt krietnus miljonus jaunu lietotāju.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.