Tātad – lielās līnijās it kā viss savās vietās un nav ko satraukties. Ja nu jāsatraucas, tad vienīgi par to daļu, kur tā „zagšana” parādās. Jeb, citiem vārdiem, – kādas intereses, kas sabiedrībai līdz galam nav gluži skaidras un liek jau atkal virtuves drošībā zīmēt shēmas un uzdot jautājumus, kas tā arī, visticamāk, paliks neatbildēti. Pareizi sapratāt – ne jau nu vairs par laikapstākļiem un gadalaikiem te tagad runāju. Rīgas satiksme ir interesants uzņēmums. "Interesants" šī vārda tajā nozīmē, kā to parasti lieto, kad kaut kas nu galīgi negaršo, bet negribas to arī tā īsti publiski atzīt un apvainot nama saimnieku, kurš ilgi stāvējis pie plīts, vismaz sirds dibenā gribējis taču kā labāk un varbūt pats nemaz nav pamanījis, ka garšas galīgi neiet kopā un pēc smalkās maltītes visiem tās dalībniekiem nāksies vien doties uz vietējo ieskrietuvi pēc lētiem makaroniem, lai kaut kā nebūt to kuņģa tukšumu apmierinātu. Bet ko tur daudz ar līdzībām. RS jaunās vadītājas nevēlēšanās stāstīt, ko un kā tad uzņēmumā vajag darīt, lai beidzot savestu lietas kārtībā un cilvēkam parastajam, braucot tramvajā, vairs nebūtu sajūtas, ka negodīgas shēmas visapkārt, izraisa teju drīzāk skumjas nekā dusmas. Par to, ka tās "lielo" smilšu kastes un rotaļu noteikumi joprojām pie mums tieši tik prasti un ka amatpersonām joprojām šķiet: sarunas ar sabiedrību nav nekā daudz vērtas.
Uz kāda pamata tad veidot to savu viedokli par pašvaldības un tālāk arī valsts pārvaldi, ja viedoklis jābalsta tikai uz neoficiālām runām un apgalvojumiem? Ja jautājumi tā arī paliek neatbildēti, bet notikumi turpina virknēties kā slikti strukturētā un neizsekojamā filmā?
Aktieris Gundars Āboliņš, stāstot par Viestura Kairiša jauno filmu Piļsāta pi upis, atzīst, ka pats to noskatījies kā skarbu sapni. Brīžiem šķiet, ka tieši tā jāuztver arī apkārtējie notikumi – kā pasaku filma, kurā, Āboliņa vārdiem runājot, "ainas nomainās pēc sapņa likumsakarībām". Nudien, jo, "ja sapnī viens personāžs pārtop citā, tu taču seko tālāk sapnim, nevis uzdod jautājumus, kāpēc tas notiek".
Te arī varbūt jāapstājas. Kaut patiesībā šīs nedēļas SestDienu un arī šos ievadvārdus ļoti gribējās veltīt Latgales, šķiet, nebeidzami dzīvīgajai dzīslai, kas nebeidz pārsteigt gan dzīvē, gan mākslas darbos. Un varbūt vēl slinkuma nafigizācijai, kuras recepte, ja klausa tam pašam Āboliņam, izrādās, ir pavisam vienkārša.
Šīs SestDienas, 17. – 23. janvāra, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Pārsteigumi ir svarīgi. Aktieris Gundars Āboliņš par tīra zelta rekvizītiem filmā Piļsāta pi upis, mīlestību Latgalē un uzvaru pār slinkumu.
PASAULĒ. Persiešu spēks. Saspīlējuma pieaugums starp ASV un Irānu atkal licis runāt par jauna kara izcelšanos Tuvajos Austrumos. Amerikāņu rīcībā ir pasaulē visvarenākie bruņotie spēki. Ko var likt pretī ekonomisko sankciju novājinātā Irāna?
ZINĀTNE. Lielo iespēju un izaicinājumu desmitgade. Nākamajos 10 gados cilvēce varētu atbrīvoties no slimībām un sameklēt ārpuszemes dzīvību, taču tai būs jāatrod sava vieta blakus mākslīgajam intelektam un jāsadzīvo ar klimata pārmaiņām.
TĒMA. Cilvēks nav balta lapa. Bieži pat nenojaušam, kas mums patiesībā padodas, saka inteliģences pētnieks psiholoģijas profesors Aļoša Neibauers. Viņš norāda: lai sasniegtu virsotnes, ne tikai sportā un mūzikā liela nozīme ir talantam. Tāpēc katram ir svarīgi apzināties savas spējas un, piemēram, profesiju izvēlēties atbilstoši dotībām.
DIENASGRĀMATA. No likuma pārkāpšanas līdz pirmajam īstajam klientam. Kā kļūt par uzņēmēju Latvijā? Vai tas tiešām ir tik sarežģīti, kā dzirdēts, cik daudz birokrātisku šķēršļu jāpārvar un sāls pudu jāizēd? SestDiena turpina rakstu sēriju, kurā seko jauna uzņēmuma tapšanai – no idejas un pirmajiem soļiem līdz, cerams, miljonu peļņai.
FOKUSĀ. Reportāža no Rīgas Satiksmes spēļu laukumiņa. Jeb kas notiek skandāliem visvairāk apvītajā un joprojām manāmi iekārotajā pašvaldības uzņēmumā.
LAIKAPSTĀKĻI. Gads ir zaļš no abiem galiem. Baltas un sniegotas ziemas mūs nav pametušas uz neatgriešanos, taču siltāks laiks atnesis izmaiņas arī Latvijas dabā. Kā tas ietekmējis putnus, kas ir jaunais latvānis, un vai šogad sniegs uz zemes būs ilgāk par četrām dienām?
CEĻOJUMS. Bez sniega, bet ar pilnu vēderu. Pēc instagrameru vēl neatklātām, bet košām vietām un pilna vēdera ar gastronomiskiem pārsteigumiem – pēc tā visa var braukt uz Latgali, turklāt arī ziemā.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.