Divi gadi divi mēneši un piecas dienas – tik ilgs (vai, ņemot vērā celtnes grandiozumu, neilgs) laiks bija nepieciešams, lai realizētu šo ambiciozo projektu. 1889. gada 31. martā Gustavs Eifelis personīgi uzvilka Francijas karogu torņa smailē, raksta History.com. Tiesa, iekšdarbi vēl turpinājās, un plašākai publikai torni atvēra maija vidū, kad oficiāli tika atklāta Pasaules izstāde. Turklāt nākamās pāris nedēļas apmeklētājiem nācās samierināties ar to, ka vēl nedarbojās lifti.
Neraugoties uz lielo popularitāti tūristu vidū, Eifeļa tornim bija ietekmīgi pretinieki, kuri sākumā prasīja apturēt "skatu uz Parīzi bojājošā monstra" celtniecību, bet vēlāk nojaukt to, skaidro BBC History. Sākotnējais plāns patiešām paredzēja torņa nojaukšanu 1909. gadā, kad beidzās Pasaules izstādes rīkotāju līgums par zemes nomu pie Marsa laukiem. Taču līdz tam laikam Eifelis bija paspējis torni, kuru parīzieši iedēvēja par Dzelzs dāmu (La dame de fer), pielāgot arī praktiskām vajadzībām – tas tika izmantots gan meteoroloģisko novērojumu veikšanai, gan radiosakaru nodrošināšanai, un tā nu šī unikālā celtne priecē cilvēkus vēl šobaltdien. Izdevums Travel & Leisure raksta, ka no visiem pasaules tūrisma objektiem, par kuru apskati jāmaksā ieejas maksa (pašlaik Eifeļa torņa apmeklētājiem minimālā biļetes cena bez atlaidēm ir 39 eiro), tas ir visvairāk apmeklētais, vidējam viesu skaitam gadā svārstoties ap septiņu miljonu cilvēku atzīmi. Garākus laika periodus tornis bijis slēgts tikai vācu okupācijas laikā Otrajā pasaules karā un Covid-19 pandēmijas laikā, taču reizēm gadās, ka tā darbinieki piedalās īsākos vai garākos streikos.
PAR GODU REVOLŪCIJAI
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 29. marta - 4. aprīļa numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!