Zinātnieki pārliecinājušies, ka pēdējos 40 gados populāro dziesmu vārdi patiešām kļuvuši vienkāršāki un biežāk atkārtojas. Izanalizējot 12 tūkstošus skaņdarbu, kas pārstāv tādus žanrus kā reps, kantri, roks, R&B un popmūzika, Austrijas muzikologi konstatēja, ka mūsdienu mākslinieki faktiski ir atteikušies no liriskās dzejas, kādu 80. gados izmantoja Bobs Dilans, Fredijs Merkūrijs un The Beatles dalībnieki. Tā vietā priekšroka tiek dota uzmanību piesaistošai melodijai un viena vārda daudzkārtējai atkārošanai. Tipisks piemērs ir dziedātājas Riannas 2016. gada dziesma Work, kur vārdi work un dirt atkārtojas pa sešām reizēm pēc kārtas. Vēl ekstrēmāks gadījums ir Džastina Bībera 2010. gada hits Baby, kur šis vārds ar dažiem izsaucieniem pa vidu tiek izrunāts pat deviņas reizes pēc kārtas.
Uz šī fona pozitīvs izņēmums esot Teilora Svifta, kura pieturas pie liriskās dzejas koncepta, veidojot "kompleksas poētiskās balādes".
"Dziesmu tekstus var uzskatīt par literāra darba formu. Dziesmu tekstos tiek izmantoti tādi poētiski elementi kā atskaņa, atkārtojums, metaforas un tēlainība, un tāpēc tos var uzskatīt par līdzīgiem dzejoļiem," žurnālā Scientific Reports raksta austriešu speciālisti, "laika gaitā teksti ir kļuvuši vienkāršāki vārdu krājuma bagātības, lasāmības, sarežģītības un atkārtoto rindu skaita ziņā. Tie arī ir kļuvuši negatīvāki un personiskāki."