ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa izpētes pārvalde (NASA) savā interneta mājaslapā uzsvaru liek uz to, ka Skylab bijis īsts veiksmes stāsts, jo astronauti, kas uzturējās stacijā, veikuši vairākus simtus veiksmīgu un nozīmīgu eksperimentu. Tomēr tas vairāk izskatās pēc savu spalvu spodrināšanas, jo šīs patiešām unikālās zinātniskās pētniecības bāzes potenciāls lielā mērā tika izniekots.
Daudz kas nogāja greizi jau 1973. gada 14. maijā, kad neilgi pēc stacijas palaišanas kļuva skaidrs, ka starta brīdī bojāts gan tās vairogs, kam bija jāpasargā Skylab no mikrometeorītiem, gan saules bateriju paneļi, kam bija jānodrošina stacija ar enerģiju. Līdz ar to pirmajai apkalpei vairāk nācās nodarboties ar stacijas remontēšanu, nevis kādu zinātnisku darbību. Bet 1974. gada sākumā NASA jau faktiski bija zaudējusi interesi par Skylab, jo visi resursi tika virzīti daudzkārt izmantojamo kosmosa kuģu programmas Space Shuttle realizēšanai. Uzmanības centrā Skylab atkal nokļuva 1979. gadā, kad daudzviet pasaulē ļaudis krita panikā, bažījoties, ka 76 tonnu smagā stacija, kas strauji zaudēja augstumu, uzgāzīsies viņiem uz galvas, raksta History.com.
APOLLO MANTOJUMS
Par to, ka viens no Visuma izpētes elementiem varētu būt Zemes orbītā esoša un pastāvīgi astronautu apdzīvota stacija, savulaik bija aizdomājies amerikāņu dienestā pārgājušais vācu raķešu inženieris Verners fon Brauns, raksta All About History. Lai šo ideju padarītu pievilcīgāku militāristiem, kuri aukstā kara gados saņēma lielāko finansējumu, viņš skaidroja, ka stacijā varētu uzstādīt pāris jaudīgu teleskopu, ar kuriem būtu pavisam vienkārši sekot līdzi visam aiz dzelzs priekškara (tātad PSRS un tās satelītvalstīs) notiekošajam.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 12. - 18. maija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!