Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Augstākā izglītība

Ceļā uz augstskolu bez maksas

Ja Latvija gribēs iet bezmaksas augstākās izglītības (AI) ceļu, svarīga ir to valstu, tostarp Igaunijas un Ziemeļvalstu, pieredze, kurās studējošiem šāda iespēja jau ir. Taču arī šajās valstīs ir atšķirības. Dānijā, Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā visiem pilna laika studentiem no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas tiek nodrošināta AI bez maksas, bet Igaunijā tikai tiem, kuri studē valsts valodā.

CSP: Divus gadus pēc augstskolas pabeigšanas nodarbināti 82,8% absolventu

Latvijā 2019.gada nogalē 82,8% no 2017.gada Latvijas augstskolu un koledžu absolventiem bija nodarbināti, savukārt no 2018.gada absolventiem gadu pēc studiju pabeigšanas bija nodarbināti 85,9% absolventu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Augstskolu frontē bez pārmaiņām

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau otro gadu apkopo informāciju par augstskolu absolventu darba gaitām un ienākumiem. Patlaban dienasgaismu ieraudzījuši 2019. gada dati, kas, lai gan rāda ainu pirms pandēmijas, kopumā sasaucas ar pašreizējo situāciju darba tirgū. Skolu beidzējiem šis rīks ir labs palīgs studiju programmas izvēlē, bet augstākās izglītības iestādēm dod iespēju salīdzināt savus rezultātus un redzēt, kur ir nepieciešamas korekcijas studiju virzienos, un noder arī, gatavojoties to akreditācijai.

Studijas krievu valodā neatļaus

Satversmes tiesa (ST) pērn jūnijā par neatbilstošu atzina normu, kas prasa privātajām augstskolām un koledžām studiju programmas īstenot valsts valodā. Likumdevējam tika rosināts meklēt alternatīvus latviešu valodas lomu stiprinošus risinājumus, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.

Jauno doktorantu skaitu plāno audzēt, solot daudz lielāku finansējumu

Patlaban uz 10 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tikai 0,6 ir ieguvuši doktora grādu, kamēr vidēji Eiropas Savienības (ES) valstīs šis skaitlis ir krietni augstāks – 2,3. Vēl viens mīnuss: teju puse no doktorantūrā studējošajiem atbirst un līdz promocijas darbam nenonāk – šajā ziņā esam pēdējā vietā ES.

Bumba ar laika degli

DU un LiepU jaunās kvantitatīvās prasības var maksāt statusa zaudējumu.

Reformas tiek īstenotas ar spridzināšanas metodi

Augstskolu likuma grozījumi top ar milzīgām pūlēm. Par to un citām aktualitātēm intervijā Aismai Orupei savu redzējumu atklāj LLU studiju prorektors profesors Aigars Laizāns.

Daļai doktorantu algas augs

No nākamā studiju gada doktorantūrā studējošajiem būs iespēja saņemt atalgojumu – vismaz 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, un to līdz 2023. gada beigām finansēs ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu.

Visvairāk studētgribētāju LU

Vakar beidzās jauno studentu pieteikšanās vairākās augstskolās. Tiesa, liela daļa ik gadu rīko arī papildu uzņemšanu, lai aizpildītu brīvās budžeta vietas. Vienotā elektroniskā pieteikšanās e-pakalpojumu portāla Latvija.lv, kurā tiek apkopoti 12 augstskolu dati, statistika pulksten 17.00 rādīja, ka kopumā saņemti 10 272 studiju pieteikumi, no kuriem 9104 (88,63%) ir apstiprināti.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide