Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Augstākā izglītība

Latvijā sievietes ar augstāko izglītību pelna vidēji par 20% mazāk nekā vīrieši

Latvijā sievietes ar augstāko izglītību pelna vidēji par 20% mazāk nekā vīrieši ar tādu pašu izglītības pakāpi, bet sievietēm ar vidējo izglītību šie ienākumi ir par 28% mazāki, salīdzinot ar vidējo izglītību ieguvušajiem vīriešiem, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktā pētījuma Education at a Glance 2019 rezultāti.

Koalīcija izvairīgi komentē jautājumu par LU rektora vēlēšanām

Pēc pirmdien notikušās koalīcijas sadarbības padomes sēdes valdību veidojošās partijas izvairīgi komentēja jautājumu par Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām, bet norādīja uz nepieciešamām reformām augstākās izglītības pārvaldībā.

IZM: Jaunā studiju kreditēšanas sistēma palielinās augstākās izglītības pieejamību

Vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – tik draudzīgi un pieejami nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Valdība otrdien, 16. jūlijā, izskatīja IZM kopā ar sadarbības partneriem izstrādāto informatīvo ziņojumu par plānotajām izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanā, konceptuāli atbalstot jaunas sistēmas ieviešanu.

Augstskolu biznesa starptautiskie mērogi

Globālajā augstākās izglītības tirgū pieņemas spēkā tendence, ka studēt gribētāji meklē kvalitatīvu izglītību par samērīgu cenu un ir gatavi doties mācīties uz ārzemēm. Cilvēkus, kuri studē ārvalstīs, patlaban ir ierasts dēvēt par mobilajiem studentiem.

Augstskolu cīņa par vietu zem saules

"Konkurence kopumā ir laba lieta, tā palīdz pilnveidoties, palīdz saglabāt atvērtību jaunajam, pārmaiņām. Taču mēs patlaban esam tādā situācijā, kad konkurences slogs ir ļoti smags, jo pie mums ir liels augstskolu un to filiāļu skaits, attiecinot pret iedzīvotāju skaitu. Tirgus ir ļoti sadrumstalots. Notiek nu jau tiešām sīva cīņa par vietu zem saules. No tā, es domāju, valsts augstskolas nav ieguvējas, jo funkcijas, kas jāveic valsts augstskolām, ne visas var būt vērstas uz peļņu," intervijā norāda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns profesors Jānis Ikstens.

Augstskolas ne līdz galam apmierinātas ar visām tiesību zinātņu jomas izglītības reformām

Augstskolu studenti juriskonsulta kvalifikāciju varēs iegūt vairs tikai līdz 2020. gada beigām. Vismaz tā to ir iecerējusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Tieslietu ministrija (TM), sakot, ka tas tiek darīts tiesību zinātņu jomas izglītības reformas vārdā. Pašas augstskolas, kurās tiek sagatavoti šādi speciālisti, pret to asi iebildušas un sola cīnīties, lai iespēja apgūt šo profesiju netiktu likvidēta. Vairākas no augstskolām joprojām turpina jauno studētgribētāju uzņemšanu programmā, kur var iegūt juriskonsulta kvalifikāciju.

Izglītību nevar pārvērtēt

Izglītošanās nekad nebeidzas – tas ir process visa mūža garumā. Taču tas lielā mērā ir atkarīgs no paša iniciatīvas un vēlmes pastāvīgi papildināt zināšanas un kompetences – spēt paskatīties tālāk par savu ikdienas rutīnu.

Vai visiem jābūt iespējai iegūt augstāko izglītību?

Spēja samaksāt par studijām un segt ikdienas tēriņus ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē augstākās izglītības pieejamību – tieši sociālekonomiskie aspekti lielai daļai jauniešu ir šķērslis studiju uzsākšanai vai turpināšanai. Kreditēšanas sistēma nav būtiski mainījusies pēdējo 20 gadu laikā, tāpēc šajā jomā steidzami nepieciešams veikt reformas.

Viedoklis: Naudas Latvijas zinātnei un augstākajai izglītībai nebūs

Par nepieciešamību palielināt Latvijas zinātnes un augstākās izglītības finansējumu labprāt runā gan politiķi, gan profesori, studenti, uzņēmēji, vietējie un ārvalstu eksperti. Tomēr nauda neatrodas. Te nav vainīgs "politiskās gribas" trūkums, bet gan politekonomiskā realitāte. Jeb vienkāršāk sakot - neatradīsies daudzi, kurus ikdienā un personīgi ietekmē Latvijas zinātnes un augstākās izglītības nepilnības. Reāla attīstība var pat daudziem nebūt izdevīga, jo liktu mainīties, uzskata Zinātes, tehnoloģiju un inovāciju politikas doktors Kaspars Bērziņš.

Āķis lūpā, lai gūtu pieredzi

Pēdējos gados ievērojami pieaugusi interese par Erasmus+ piedāvātajām prakses iespējām. "Kopš 2012. gada ir samazinājies to studentu skaits, kas izvēlas doties apmaiņas studijās uz citām valstīm," stāsta Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pārstāve Dārta Darbiņa. Nedēļas sākumā Eiropas Savienības (ES) mājā notikušajā diskusijā par strādājošo studentu Erasmus+ mobilitātes izaicinājumiem dalībnieki dalījās savā pieredzē un viedokļos šajā jautājumā.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide