Pirmajā dienā studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām pieteikušies 1553 reflektanti
Pirmajā dienā studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām pieteikušies 1553 reflektanti, liecina informācija Vienotajā valsts un pašvaldību portālā Latvija.lv.
Augstākā izglītība
Aptauja: Vidusskolēni formālajai izglītībai piešķir mazāku nozīmi nekā viņu vecāki
Lai gan jauniešu vidū arvien populārāka kļūst personības izaugsmi veicinošas pieredzes iegūšana ceļojot, strādājot vai gūstot neformālu izglītību, 80% vecāku, kuriem ir bērni vecumā no 15 līdz 19 gadiem, vēlētos, lai viņu bērni turpinātu mācības kādā augstskolā tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, nevis ieturētu pauzi. Tikmēr stingru apņēmību studiju uzsākšanai uzreiz pēc vidusskolas pabeigšanas pauž 54% vidusskolēnu, kamēr 33% vēl šaubās, liecina Swedbank veiktā aptauja.
Lielākais atbirums vēl aizvien eksaktajās zinātnēs
Mācību gada spraigumam norimstot, sākas vidusskolēnu uzņemšanas tālākiem mācību ceļiem. Vairākums par kritēriju studiju izvēlei nosaka potenciālā darba vai amata pieprasījumu un atalgojumu. Studijas inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā šķiet veiksmes atslēga uz nodrošinātu nākotni, jo, kā bieži minēts, kvalitatīva un sertificēta darba spēka šajās nozarēs trūkst. Pēdējo gadu statistika liecina, ka šis stāsts nezaudēs savu aktualitāti, jo, neskatoties uz universitāšu centieniem, piemēram, pagājušajā gadā studijas šajās nozarēs pabeidza četras reizes mazāk absolventu kā uzsāka. Studentu skaits, kas šīs studijas, uzsāk jau pēdējos astoņus gadus ir diezgan līdzīgs.
Rosina arī privātajās augstskolās un koledžās aizliegt studēt krievu valodā
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā.
Reitings: Londona ir studentiem labvēlīgākā pilsēta
QS augstākās izglītības datu analītiķi ikgadējā studentiem labvēlīgāko pilsētu reitinga 1. vietā ierindojuši Lielbritānijas galvaspilsētu Londonu. Iepriekš šos laurus plūca Monreāla, kas šoreiz ieņem 4. vietu, un Parīze, kas šoreiz novērtēta ar 5. vietu, apkopojis BBC.
Pēc trim gadiem "bedre" augstākajā izglītībā
Beidzoties Eiropas struktūrfondu finansējumam, pēc 2020. gada augstākajai izglītībai valsts budžetā būs jārod aptuveni 300 miljoni eiro. Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas atklājusi, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav plāna, kā nodrošināt nepārtrauktu studiju attīstību, otrdien lasāms avīzē Diena.
Valsts kontrole: Trūkumi augstākās izglītības finansēšanas sistēmā raisa bažas par studiju kvalitāti
Sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma virzās uz izcilību, jo tās attīstībai valstī nav noteikti pietiekami ambiciozi mērķi. To secinājusi Valsts kontrole, veicot augstākās izglītības finansēšanas sistēmas auditu, vēsta iestādes pārstāvis Reinis Grāvītis.
Latvijai vajag: Studentus
Lai gan brīžiem var likties, ka daudzās problēmas izglītībā nekad netiks atrisinātas, RISEBA rektore profesore Irina Senņikova nākotnē raugās pozitīvi. Viņasprāt, augstskolām izaugsme meklējama ārzemju studentu piesaistē.
Iespēja pierādīt augstākās izglītības kvalitāti
Uz skolu šodien dodas ne tikai skolēni, bet jaunais studiju gads sākas arī studentiem. Šogad kopējais studējošo skaits sasniedz aptuveni 80 tūkstošus, bet vairākās augstskolās vēl turpinās papildu uzņemšana. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šajā studiju gadā plāno arī vairākus jaunumus, tostarp piedāvāt konceptuāli jaunu skolotāju izglītību. Savukārt augstskolās jau domā par tuvojošos studiju programmu akreditāciju un infrastruktūras uzlabojumiem.
VeA rektors: Ja mērķis nav sarežģīts, tad dzīve nav interesanta
Augstskolām reģionos ir svarīga loma attīstībā un jaunu cilvēku noturēšanā, tajā pašā laikā jādomā par šo izglītības iestāžu specializāciju, kvalitāti un konkurētspēju, sarunā ar Guntaru Gūti akcentē jaunais Ventspils Augstskolas (VeA) rektors Kārlis Krēsliņš.
Bezmaksas augstākās izglītības ieviešanai papildu nepieciešami vismaz 77 miljoni eiro gadā
Bezmaksas augstākās izglītības ieviešanai papildu būtu nepieciešami vismaz 77 miljoni eiro, aģentūra LETA noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Vāks datus par augstskolu beidzēju darba gaitām
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veido centralizētu datubāzi, kurā būs informācija gan par augstskolu beidzēju darba gaitām, gan atalgojumu. Datus tai sāks ievākt nākamajā mācību gadā. Par to svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.