Dažādi aromāti ne tikai palīdz atcerēties un izdzīvot ar patīkamiem pagātnes notikumiem saistītas pozitīvas emocijas, bet izrādījušies labs līdzeklis pat smagas depresijas māktu cilvēku ārstēšanā
Zināšanu un dzīves pieredzes gūšana iet rokrokā ar laikazoba pierē iegrauztām grumbām, vismaz tāds uzskats valdījis gadsimtiem ilgi. Taču nu tas mainās.
Rietumu pasaulē daudz apspriestais atalgojuma vienlīdzības jautājums sakņojas senos uzskatos par to, cik kuram dzimumam būtu jāpelna, un šīs paradigmas mainās ļoti lēni.
Sniegotajās nogāzēs kalnu kūrortos slēpotāji un snovotāji ne vien gūst adrenalīnu no ziemas priekiem, bet arī atstāj sniegā neizzūdošas toksisku "mūžīgu ķīmisko vielu" pēdas. Ar šādu pārsteidzošu secinājumu nākuši klajā Skotijas un Austrijas pētnieki.
Katrs cilvēka pirksta nospiedums desmitgadēm ilgi tika uzskatīts par unikālu un neatkārtojamu personas identifikatoru, kam nav nekā kopīga ar tās pašas personas citu pirkstu nospiedumiem. Taču jaunākais mākslīgā intelekta (MI) veikts atklājums sašūpojis šo pārliecību.
Tikko no zemes izvilkts burkāns ir ciets un sulīgs, taču atliek tam dažas dienas pastāvēt uz galda, lai dārzenis sāktu čokuroties un it kā saritināties.
Tas, ka vīrieši labāk orientējas vidē, nav stereotips – tā patiešām ir, taču tā nav evolūcijas sarūpēta priekšrocība. Patiesais iemesls esot attiecīgās kultūras paradumi. Vismaz tā apgalvo Ilinoisas Universitātes pētnieki.