Pedagogu atalgojuma celšana ir vienīgais normatīvajos aktos minētais solījums, ko valdība pilda, piektdien valdības ārkārtas sēdē pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Lai arī publiskajā telpā ir izskanējusi neapmierinātība ar valdošās koalīcijas ieceri nākamgad būtiski audzēt valsts finansējumu politiskajām partijām, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) nav gatavs partiju finansējuma no valsts budžeta palielināšanu atlikt uz vēlākiem gadiem vai veikt to pakāpeniskāk.
Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē atbalstīja 2020.gada budžetu, kurā konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - desmit miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi par 610,1 miljonu eiro.
Partiju finansēšanas no valsts budžeta kārtību ieviešot pakāpeniski, koalīcijas partijas vienojušās vienu miljonu eiro nākamajā gadā piešķirt sabiedriskajiem medijiem, pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu medijiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Sastādot 2020.gada budžetu, valdība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) nav piešķīrusi lūgtos līdzekļus plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanai, aģentūra LETA noskaidroja ministrijā.
Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020. gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.
Virzoties uz valsts budžeta apstiprināšanu, turpinās arī aktīvas diskusijas par to. Pārmetumus par neieklausīšanos valdībai izsaka Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), un neapmierināta ar budžeta projektu ir arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA). No finanšu jautājumiem pašvaldībām aktuālākie ir jautājumi par budžetu ieņēmumu daļu un aizņemšanās iespējām 2020. gadā un vidējā termiņā, bet sarunas par šiem jautājumiem vēl turpināšoties.
Valsts budžeta veidošanas process nekad nav viegls. Visu vajadzības apmierināt ir grūti, un pār politiķu galvām ļoti bieži birst pārmetumu gūzma. Izņēmums nav arī nākamā gada un vidējā termiņa budžeta veidošanas process. Valdība šonedēļ lēma ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2020. gada budžetā papildus pārdalīt kopumā 173,9 miljonus eiro. Lielākos iebildumus tam, kā šos līdzekļus plānots sadalīt, jau paudušas mediķu un pedagogu arodbiedrības, kuras neizslēdz arī protestu rīkošanu. Galīgais lēmums par valsts budžetu gan jebkurā gadījumā būs jāpieņem Saeimai, kas varētu būt novembra vidū.
Lai gan pagājušajā nedēļā 2020.gada budžeta fiskālā telpa jeb papildus pieejamie līdzekļi ministriju prioritātēm bija paredzēta 192,4 miljonu eiro apmērā, Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka fiskālā telpa ietver ne tikai ieņēmumus paaugstinošus pasākumus, bet arī pasākumus, kas samazina budžeta ieņēmumus. Kā piemēru budžeta ieņēmumu samazinošiem pasākumiem FM minēja diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšanu no 230 eiro līdz 300 eiro no 2020.gada 1.janvāra.
Valdības lēmumu dēļ Rīgas dome 2020.gada budžetā zaudēs 116,6 miljonus, aģentūrai LETA apgalvoja pašvaldībā. Kā norādīja Rīgas domes Finanšu departamenta pārstāvji, valdības ziņojums par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam paredz Satiksmes ministrijai (SM) novirzīt 30,5 miljonus eiro, kuri bija paredzēti Rīgas pašvaldības infrastruktūras projektiem.