Pat ne ceremonija, bet dažnedažādas iesildošās lekcijas, meistardarbnīcas, sarunas, filmu skates un Eiropas nozīmīgāko kino spēku un leģendu klātbūtne. Kā izrādās, brauciens uz Rīgu daudziem no viņiem bija pat līdzīgs drosmes aktam - maza valstiņa tuvu neprognozējamās Krievijas robežai. Lai cik dīvaini un aprobežoti tas mums šķistu, Rīgai kā ceremonijas norises vietai bija jācīnās arī ar šādiem ģeopolitiskās uztveres paradoksiem.
Viss beidzās labi - Eiropas kinoelite bija patīkamā šokā no telpu greznības, no komforta, no lieliskajām maltītēm un Rīgas ēstuvju kvalitātes. Iespējams, tieši šie vides kvalitātes signāli kādam Rietumu producentam kļūs par impulsu, lai filmētu Rīgā, sildot Latvijas ekonomiku un aktivizējot darba piedāvājumus kino profesiju pārstāvjiem. Eiropas Kinoakadēmijas (EK) balvas kļuva ne tikai par milzīgu PR kampaņu Eiropas kino, kura loģiska sastāvdaļa ir arī Latvijas kino, bet arī par iemeslu mobilizēties gan Rīgas Starptautiskā kinofestivāla, gan dažādu izglītojošu aktivitāšu radīšanai. Ja nākamgad tam visam būs turpinājums, EK pozitīvais efekts būs nostrādājis.
Šis efekts būs arī tad, ja Latvijas iedzīvotāji skatīsies Latvijas filmas, turpinot jau 2014. gadā iezīmēto tendenci - Modris, Zelta zirgs, Izlaiduma gads, Džimlai rūdi rallallā! ir filmas, kuras katru kinoteātros noskatījušies 20 000 - 35 000 cilvēku, un tas ir laikā, kad arvien aktuālāki kļūst citi izplatīšanas kanāli - internets, TV.
Attīstība turpināsies, jau nākamgad būs spēcīgas Latvijas filmas, kas uzrunās gan vietējo, gan starptautisko skatītāju. Savu Sibīrijas stāstu - filmu Melānijas hronika - pabeigs Viesturs Kairšs; pirmizrāde paredzēta Renāra Vimbas filmai Es esmu šeit un multitalantīgā Dāvja Sīmaņa vēsturiski filosofiskajai drāmai Pelnu sanatorija. Gada nogalē tiks pabeigta Lailas Pakalniņas vēsturiskā drāma Ausma. Un tās ir tikai spēlfilmas. Lai pozitīvais efekts neizsīktu!