Mazliet jau ir elles smaka – Pedvāles saimnieks tēlnieks Ojārs Feldbergs paceļ drošības lenti un aicina tuvāk epicentram. Saule cepina muguru, bet lielāka versme nāk no krāsns staba norobežotā laukuma vidū. Skats ir mazliet nereāls. Krāsni no dažāda attāluma "hipnotizē" ap piecdesmit nokvēpušu cilvēku aizsargtērpos un ķiverēs. Uz sekundi pazūd apjēga, kur īsti esam nonākuši – Fausta 2. daļā vai pie turku ogļračiem. Daži, atlaidušies smilšu čupās, izskatās piekusuši, bet tik un tā azartiski. Pilnā sparā rit starptautiskais simpozijs Čuguns. Akmens. Viestēlnieki atlej deviņas skulptūras, kuras kā dāvanu atstās Pedvāles parka ainavā.
Pirms 15 gadiem, 1999. gada vasarā, ASV tēlnieku Karla Bilingslija un Keneta Peina vadībā Pedvālē pirmo reizi tika kausēts čuguns mākslas darbu radīšanas vajadzībām. Pats Feldbergs veido jaunu darbu Čuguna mākoņi: "Man nav lielas pieredzes ar šo materiālu. Par akmeni viss skaidrs, izdomāts, bet čugunu es tikai tagad cenšos izprast." No kurienes valodā radies teiciens "liet čugunu", ja process ir tik īsts un fiziski smags, Ojārs Feldbergs nezina teikt. Arī esot par to domājis.
Līdzās Ķīnai un ASV
Pedvāles muzejā 20. jūnijā sācies 7. starptautiskā laikmetīgās čuguna mākslas konference Savienošanās: dzelzs mākslā, rituālā un ainavā, kas pulcē 150 delegātu no dažādām pasaules valstīm. "Latvijai šis ir unikāls pasākums. Pirmo reizi kaut kas tāds notiek ārpus angliski runājošās teritorijas. Šāda vēriena pasākumi līdz šim ir bijuši ASV un Lielbritānijā, bet nekad kontinentālajā Eiropā," uzsver kuratore Laura Miglone. Jau zināms, ka nākamā – astotā – konference pēc četriem gadiem notiks Ķīnā. Konferencei ir trīs konceptuālās sadaļas: māksla – izstādes Sabiles sinagogā un Talsu novada muzejā, rituāls – Jāņu pasākums, ainava – simpozijs Čuguns. Akmens.
No 20. līdz 24. jūnijam konferencē būs iespējams dzirdēt lekcijas par tēlniecību un čuguna kausēšanu, Latvijas vēsturi, kultūru un kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī vērot dažādus paraugdemonstrējumus un gūt praktisku pieredzi čuguna mākslas darbu izveidē. Tēma – dzelzs – tiks interpretēta visplašākajā griezumā, sākot no dzelzs arheoloģiskajā materiālā un folklorā, beidzot ar dzīvi Latvijā pēc dzelzs priekškara krišanas. Līdzās ārzemju viesiem lekcijas lasīs arī tēlnieki Kārlis Alainis, Igors Dobičins, Pauls Jaunzems un Ivars Drulle. 21. jūnijā pie Ziedoņa akmens notiks starptautiskais stāstnieku vakars.
Pedvālei nekas nelīdzinās
Katrai skulptūrai izlieto apmēram tonnu materiāla. No kurienes Pedvālei tik daudz čuguna? "No lūžņu savāktuvēm – radiatori, čuguna vannas, čuguna caurules, tad to dauza kopā mazos gabaliņos. Pārmaiņus ber iekšā koksu un čugunu, samaisa kā zupas katlā," stāvēdams pie radiatoru kaudzes, procesā iesvaida Ojārs Feldbergs. "Tā kā Latvijā cukura rūpniecība ir beigusies, koksa ogles vairs netiek lietotas tādos apjomos. Nevarējām nekur dabūt. Pasūtījām no Anglijas, Jorkšīras, kur tās iepērk no Polijas." Sanāca globālais mistrojums, papildina kuratore. Visam pasākumam paredzēts trīsarpus tonnu koksa un 11 tonnu – čuguna.
Pēkšņi laukumā strauja sarosīšanās. Čuguna jaunā porcija gatava! Katrs ieņem savu vietu. Skatoties uz organizēto saliedētī bu, neticas, ka šie cilvēki tikai nesen iepazinušies. No krāsns caurules sāk gāzties ķeizarkroņu oranža kvēlojoša čuguna straume. Satecināto kausu iekar ķēdēs un lej iekšā formās. KDi bija klāt brīdī, kad tēlnieki atlēja Arāna Šmita darbu Meteorīts. Viņa tēvs Jūliuss Šmits ir laikmetīgās čuguna liešanas kustības tēvs, kurš XX gadsimta 60. gados uzkonstruēja pirmo čuguna kausējamo krāsni tēlnieku vajadzībām. Līdz tam mākslinieki bija spiesti izmantot rūpnieciskās domnas. "Čuguna mākslas kustība aizsākās ASV pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, radot iespēju māksliniekiem ar samērā lētiem un vienkāršiem līdzekļiem veidot metāla skulptūras. Ar laiku čuguns tēlniecībā tika izmantots arvien plašāk un daudzpusīgāk, tika organizēti vērienīgi simpoziji, semināri un darbnīcas. Kopš 1988. gada ASV un vēlāk arī citur pasaulē notiek čuguna tehnoloģijai un estētikai veltītas konferences. ASV izplatītā čuguna skulptūru liešana ir arī performatīvs process, un tajā ir iespējams vērot vizuāli krāšņu un iespaidīgu liesmu, dzirksteļu un plūstoša metāla izrādi," kontekstu iezīmē Laura Miglone.
Uzrunāts Arāns stāsta, ka puikas gados viņa darbiņš bijis stāvēt pie krāsns un bakstīt izdedžus, lai atbrīvotu ceļu čuguna straumei. Tēlnieks ir strādājis dažādos pasaules brīvdabas parkos – ar ko viņam īpaša šķiet Pedvāle? "Jā, esmu pavadījis laiku citos skulptūru parkos, bet Pedvāle ir unikāla un nav salīdzināma ne ar ko citu pasaulē. Tagad vasarā, kā vakar, mēs strādājām līdz vienpadsmitiem vakarā, un joprojām debesīs bija brīnišķīgs saulriets," tēlnieks ir apburts arī no Pedvāles mēroga. "Man šķiet, vajag vairāk nekā dienu, lai to visu izstaigātu."
Komūnas māksla
Tamziju Ringleri pirmajā mirklī noturu par vīrieti. Tēlniecības profesore no Sv. Katrīnas Universitātes Minesotā, vadošā māksliniece dzelzs liešanas pasākumā Community + Collaboration Iron Pour Frankonijas Skulptūru parkā un Frankonijas Skulptūru parka (Minesota) valdes locekle ir liela un robusta, īpaši – aizsargtērpa kombinezonā. Bet viņas sacītajā runā dziļa, arhaiska sievišķība. "Manā uztverē uguns saistās ar sievieti, jo sieviete vienmēr ir darbojusies ap krāsni. Tā ir dabiska saikne. Čuguns mani valdzina, jo mani interesē ķermenis, sievietes spēja radīt bērnu. Izkausētam čugunam ir līdzība ar asinīm," pametot acis uz krāsni, dalās Tamzija Ringlere. Viens no viņas pazīstamākajiem darbiem ir embrijs mātes dzemdē, kas pierāda, ka smagais materiāls spēj izteikt arī maigas un trauslas vibrācijas. Šo darbu viņa radījusi pēc dēla piedzimšanas. Kā atlēkusi dzirkstele starp Pedvāles akmeņiem, sprogainajiem matiem plīvojot, gaisīgs un viegliņš skraida viņas puika. Lauris. Latviski gan neprot. Viņas vīrs Māris, kurš filmē visu notiekošo, ir Amerikas latvietis, tāpēc Tamzijai strādāt Latvijā ir īpaši būtiski. "Šī ir komūnas māksla. Tie mākslinieki, kas vēlas strādāt savās darbnīcās vienatnē, izvēlas ko citu, piemēram, glezniecību," ģimeniski draudzīgo dažādu paaudžu darbošanos izskaidro Tamzija Ringlere.
Kaut kas šamanisks
Latvijā vienīgais čuguna liešanas mākslinieks ir tēlnieks Kārlis Alainis: "Mana pirmā pieredze ar čugunu bija pirms 12 gadiem tieši tajā vietā, kur tagad stāvēja krāsns." Viņa toreiz atlietais čuguna taurenītis nosēdies uz viena no Pedvāles akmeņiem pļavā. Pateicoties Alaiņa iniciatīvai, arī mākslas rezidenču centrā Serde Aizputē šogad jau 11. gadu no 26. jūnija līdz 7. jūlijam notiks starptautisks čuguna mākslas simpozijs. "Uguns pārvēršas jaunā lietā – viss kopā tas ir efektīgi, neteiksim, ka šamaniska sajūta, bet pirmelementu klātbūtne šajā procesā ir jūtama."
Čuguna liešana Pedvālē šogad beigusies. Krāsns apaļais vāks vēl uzgail kā vakara saule un palēnām izdziest. Visi dodas nopelnītajās vakariņās un dzesēties ar kausu alus. "Visi puiši ir iemācījušies pateikt: "Lūdzu, lielu alu"," smejas kuratore.
Čuguna mākslas simpozija kulminācija notiks līgošanas pasākumā Čuguna vainags. Programma sāksies 23. jūnijā jau plkst. 20. "Grandiozākie. Tādi Jāņi Pedvālē tiešām nav bijuši un vēl ilgi nebūs," saka Laura Miglone. Visas nakts garumā varēs vērot dažādus objektus un performances, kurās izmantots čuguns un uguns efekti. To režisēs uguns performanču meistars Džordžs Bīzlijs, kura CV lasāms teju desmit lappusēs.
Saullēktā notiks arī tradicionālais Jāņu rīta vīru skrējiens. Jāpulcējas pulksten četros pie ieejas Pedvāles parkā, vietā, kur atrodas objekts Melnais caurums.
Uzziņai www.pedvale.lv