Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā ir skatāma jauno mediju mākslinieces Annas Priedolas izstāde Piena dienasgrāmata, kuras centrā ir demence. Tā ir slimība, kas neatgriezeniski ietekmē sirgstošā atmiņu un uztveres procesus, pakāpeniski attālinot cilvēku no sekmīgas un patstāvīgas eksistences sabiedrībā. Šī slimība ievērojami ietekmē arī tās skarto cilvēku tuviniekus. "Demence manā dzīvē ienāca neaicināta, kad ar to sasirga mans vectēvs," sarunā ar laikrakstu Diena stāsta māksliniece, kura ar šo slimību savā ģimenē saskārusies pirms sešiem septiņiem gadiem.
2020. gadā Annas Priedolas Liepājas Universitātes kolēģe kuratore Paula Vītola uzaicināja viņu piedalīties audiovizuālajā izstādē Māksla garākai dzīvei, kurā māksliniece ēdamos datu objektos ir vizualizējusi uztura ietekmi uz cilvēka kognitīvajām spējām. "Garāka dzīve ir liels izaicinājums, it īpaši, ja nav iespējams saglabāt dzīves kvalitāti," akcentē Anna Priedola, kura toreiz ir sākusi vairāk interesēties par demenci no dažādiem skatpunktiem.
Neilgi pēc tam Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un fonds atvērtai sabiedrībai DOTS ir mudinājis māksliniekus iesaistīties starptautiskajā projektā Pārmaiņu aģenti. Mākslas meditācija kā saruna, kura mērķis ir paplašināt izpratni par laikmetīgo mākslu kā sabiedrību iesaistošu un sarunā balstītu radīšanas procesu. "Es jau iepriekš biju strādājusi ar kopienām un vēlējos šo tēmu izvērst plašāk – kā sarunu par demenci, jo tad, kad mēs ģimenē saskārāmies ar šo slimību, mēs neko par to nezinājām un šķita, ka tas notiek tikai ar mums, ne ar vienu citu," viņa atminas.
Asociatīvs ietvars
Šajā projektā īstenotā izstāde Piena dienasgrāmata attēlo neatgriezeniskos, taču ne vienmēr viegli pamanāmos pārmaiņu procesus novecošanas laikā, demences pacientu tuvinieku ikdienas tvērumu nostatot pretim piena recēšanas dokumentācijai, kas ļauj vilkt paralēles ar demences pieredzi, lēno, bet pastāvīgo progresiju, kuras rezultātā veidojas neierastas, ne vienmēr neglītas attiecības un komunikācijas formas. Jāatzīmē, ka Anna Priedola bieži vien savā daiļradē ir izmantojusi datu vizualizācijas netradicionālos medijos, arī izmantodama ēdienu kā materiālu mākslā, sausajiem datiem pievienojot asociatīvu ietvaru.
"Kad es sāku pētīt, kuri pārtikas produkti ir ieteicami cilvēka uzturā, lai viņš saglabātu kognitīvo veselību mūža garumā, un kuri pārtikas produkti nav ieteicami, noskaidroju, ka pie otrajiem pieder piens, treknie piena produkti, kas saslēdzās ar vectēva stāstu un maniem bērnības brīžiem laukos, kur piens bija ļoti klātesošs," norāda māksliniece. Tālāk viņa ir sākusi domāt par piena balto krāsu kā par atmiņas izdzēšanos vai par piena paku ar tajā notiekošajiem procesiem, kurus mēs neredzam.
Anna Priedola ir ne tikai pētījusi Pasaules Veselības organizācijas materiālus un datus, bet arī sarunājusies ar demences slimnieku līdzcilvēkiem. "Cieš ne vien demences pacienti, kas regulāri savainojas, apmaldījušies vairs nepazīstamajā pasaulē, bet arī viņu līdzcilvēki, apjūkot savā emocionālajā pasaulē, jo atbalsta personas nu kļuvušas par aprūpētājiem," atzīst māksliniece un piebilst, ka ik diena nāk ar jauniem izaicinājumiem, ar ko ir jātiek galā.
Matu paraugi
Izstādi Piena dienasgrāmata papildina arī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājuma priekšmetu pop-up ekspozīcija, kas tapusi, māksliniecei sadarbojoties ar muzeja speciālistiem. "Tāpat kā Katrīnas Neiburgas un Jāņa Novika gadījumā pirms gada, arī šoreiz muzejs aicināja izmantot tā krājumā esošos priekšmetus, līdz ar to radās stāsts par novecošanas procesu pētniecību un demenci kā diagnozi cauri laikiem un dažādām institūcijām," atklāj Anna Priedola.
Eksponētie anatomiskie preparāti, melnbaltās fotogrāfijas, vēsturiskas datu vizualizācijas un arī ikdienišķi priekšmeti iepazīstina un vērš uzmanību uz novecošanas klātesamību un veidolu ikdienā. Te ir skatāmi arī Nobela prēmijas laureāta Iļjas Mečņikova (1845–1916) pakāpeniski nosirmojušo matu paraugi, kas nogriezti no 1906. līdz 1916. gadam, pētniekam izzinot novecošanas iemeslus un meklējot veidus, kā uzlabot vecumdienu dzīves kvalitāti.
Izstādē apmeklētāji var sastapt arī mākslas mediatorus – sarunu biedrus, kas palīdzēs atklāt mākslas darbā ieslēptos stāstus un interesantus faktus, kā arī piedalīties pašas mākslinieces vadītajās Datu recepšu darbnīcās, kas notiks 21. maijā un 2. jūnijā plkst. 12. Dalība bez maksas.