Te labi noder tāds kinodramaturģijā daudz pārbaudīts cilvēku netikums kā aizdomīga, patoloģiska greizsirdība. Tiesa, netrūkst arī skatītāju iekārdināšanas ar sieviešu miesas kailumu – vannas istabā, kas vēlāk, protams, izrādīsies liktenīgā sliktā vieta. Tomēr šajā filmā vismaz netiek akcentēti šausmeņu fizioloģiskie, elementāri atbaidošie elementi. Maestro un viņa sievietes
Šī nav tipiska šausmene, bet gan drīzāk psiholoģisks trilleris, kurā ievērojamu noskaņu radošu vietu/lomu spēlē daiļa klasiskā mūzika. Galvenais varonis ir talantīgais maestro Adrians, kurš šķietas iedomājies diriģēt ne vien muzikālus opusus, bet arī cilvēku likteņus… Taču nekas nav tik vienkārši, kā izskatās – māja ir ar noslēpumu, jautājums vienīgi – kurš un kāpēc izmanto šī noslēpuma priekšrocības un vienlaikus – nāvējošo slazdu? Tātad Belena, diriģenta Adriana mīļākā, pēkšņi pamet viņu, skaisto Bogotas ārpilsētas māju un vispār – ērtu, pārtikušu dzīvi, atstāj piemiņai dīvainu videokaseti ar vēstuli draugam, lai tas necenšas meiteni meklēt. Vai pazušanas iemesls ir greizsirdība? Un, ja atbilde ir jā, – kuram pret kuru?
Puisis pasēro, pasēro, līdz kafejnīcā iepazīstas ar jaunu sievieti Fabianu, kuru drīz vien aicina pārcelties uz dzīvi pie viņa savrupnamā "ar vēsturi". Paralēli norit policijas darbs – viņi kopā ar Belenas draugu meklē tik pēkšņi bez pēdām pazudušo jauno sievieti. Jo ir acīmredzami, ka sieviete bēgusi pēkšņi – visur mājā atrodamas viņas steigā pamestās mantas.
Pa kādu trauslu pavedienu
Režisora Andresa Baisa filmu simpātisku dara arī atsauces uz kinoklasiku – skatītājam tiek piedāvāts aizdomīgo sižetu šķetināt it kā no trim dažādiem, atšķirīgiem – Belenas, Adriana un Fabianas – skatpunktiem. Līdzīga dramaturģiskā metode nav jauna un pazīstama jau kopš XX gadsimta vidus, kad japāņu modernā kinematogrāfa ciltstēvs klasiķis Akira Kurosava uzņēma savu ģeniālo Rasjomonu (1950). Trīs skatpunktus par notikušo un notiekošo atšķaida arī paralēlsižets ar Belenas jauniepazītās paziņas Emmas, mājas īpašnieces, stāstu par mīļoto aitusuni Hansu un kādu noslēpumainu viņas mirušā vīra meistardarbu (arī Emma nemotivēti pazūd, aizbraukdama uz dzimteni Vāciju, hm…). Beigu galā visi sižeta pavedieni sastapsies vienā, kulminācijas punktā, uz kuru pamazām, nesteidzīgi ved filmas dramaturģija.
Sižetā var saskatīt paralēles pat ar literatūras klasiku – leģendāro stāstu par karali Zilbārdi, viņa daudzajām sievām un slepenajām durvīm Zilbārža pilī, kuras nekad nevajag vērt vaļā. Ja negribi redzēt tieši to, ko ceri ieraudzīt. Tikai jautājums tomēr būs – kurš tad ir Zilbārdis šajā stāstā?
Kam domāta? Trilleru cienītājiem, kam tīk stāsti par slimu kaislību uz tehniskiem brīnumiem un to iespaidu uz cilvēku likteņiem
Bunkurs ***
Trilleris. Spānija, Kolumbija. 2011.
Režisors Andress Baiss. Lomās Klāra Lago, Kims Gutjerress, Martina Garsija