Fragments no intervijas:
Kurai valstij līdz šim vislabāk veicies ar kultūras mantojuma digitalizēšanu?
Grūti salīdzināt, bet nenoliedzami, ka dažām valstīm veicas labāk nekā citām, un Latvija ir labāko vidū. Pēc mūsu rīcībā esošās statistikas, šajā ziņā Latvija ir sešu veiksmīgāko valstu vidū. Jums aiz muguras paliek ļoti daudzas valstis. Latvijā internets ir pieejams vairāk nekā 70% iedzīvotāju, tas ir ļoti labs rādītājs.
Vai informācijas digitalizācija ietekmē to, kā mēs uztveram kultūru?
Digitalizācija, protams, nav vienkārši tehnoloģiskā revolūcija. Tā maina cilvēku uzvedību. Nezinu, kā ir jums, bet es jūtos gluži vai kails, ja neesmu ielicis kabatā savu iPhone. Pirms divdesmit gadiem nekas tāds mani nevarēja uztraukt, visus telefona numurus iegaumēju no galvas. Kādreiz, ja mums vajadzēja par kādu uzņēmumu kaut ko noskaidrot, mēs piezvanījām uz ofisu, bet šodien mēs sūtām e–pastu un sākam uztraukties, ja 15 minūšu laikā neviens nav atbildējis.
Digitalizācijas laikmetā informācija ir visvērtīgākā prece. Jūs pieļaujat domu, ka mūsu laikmeta vērtīgākā prece vienā dienā var vienkārši izgaist, piemēram, kara dēļ?
Es nedomāju, ka pilnīgi visa informācija varētu pazust, jo tā vienmēr paralēli tiek glabāta dažādos datu nesējos. Starp citu, cilvēks ir vissmalkākais informācijas nesējs. Katrs no mums spēj savās smadzenēs uzglabāt milzīgu informācijas apjomu. Ja dators mūs pieviltu, tas vēl nenozīmētu, ka arī visa informācija pazustu. Bet es tiešām nevaru iedomāties, ka iespējams iznīcināt pilnīgi visu informāciju visos tās nesējos, jo tā tomēr tiek aizsargāta vairākos līmeņos.
Visu interviju ar Gatečuju Engidu lasiet 17.-23.oktobra žurnālā Sestdiena!