Barselona, Venēcija un Amsterdama ir vieni no vispopulārākajiem tūristu galamērķiem Eiropā. Katru gadu šīs pilsētas uzņem miljoniem viesu, kuru iztērētie eiro silda vietējo ekonomiku. Taču masu tūrismam ir arī negatīvās blaknes – pārapmeklētība, mājokļu sadārdzināšanās, skaļa naktsdzīve un kaitīga ietekme uz apkārtējo vidi. Atsevišķos tūrisma karstajos punktos ceļotāju pieplūdums ir sasniedzis kritisko masu, kas apgrūtina infrastruktūru un vietējos iedzīvotājus. Vairākās Eiropas pilsētās iedzīvotāji pat izgājuši ielās, lai pieprasītu tūristus doties prom, un vietvaras prāto, kā tūrisma plūsmu iegrožot.
Ceļošanas bums
Aizvadītajā gadā globālā tūrisma apjoms sasniedza rekordu, jo tika reģistrēti 1,4 miljardi ārvalstu ceļojumu, kas bija par sešiem procentiem vairāk nekā 2017. gadā, vēsta ANO paspārnē esošā Pasaules tūrisma organizācija (UNWTO). Tas gan nenozīmē, ka 1,4 miljardi cilvēku devās brīvdienās uz ārvalstīm, jo daudzi apmeklēja vairāk nekā vienu valsti. Salīdzinājumam: 1950. gadā ārvalstu ceļojumos cilvēki devas aptuveni 25 miljonus reižu, 1970. gadā – 166 miljonus, bet 1990. gadā ārzemju ceļojumu skaits pieauga līdz 435 miljoniem.
2018. gadā tiešie ieņēmumi no tūrisma sasniedza 1,7 triljonus dolāru (1,5 triljoni eiro), kas ir aptuveni divi procenti no globālā iekšzemes kopprodukta. Taču Pasaules ceļojumu un tūrisma padome (WTTC) lēš, ka patiesībā nozare ir ģenerējusi daudz lielāku naudu – 8,8 triljonus dolāru (7,9 triljoni eiro).
Jau ilgstoši Eiropa ir ceļotāju visvairāk iecienītā pasaules daļa, ko 2018. gadā apmeklēja 713 miljonus reižu – pieaugums par sešiem procentiem, salīdzinot ar 2017. gadu. Aplūkojot atsevišķas valstis, vispopulārākie galamērķi bija Francija (87 miljoni ārvalstu tūristu), Spānija (82 miljoni) un Itālija (58 miljoni). Tūrisms ir arī ļoti ienesīga nozare Eiropai, tas pērn ļāvis nopelnīt 782 miljardus eiro un nodarbinājis 14,4 miljonus cilvēku, raksta izdevums The Australian Financial Review.
Globālo ceļošanas bumu ir veicinājuši daudzi faktori. Arvien vairāk cilvēku pasaulē, bet jo īpaši Āzijā, var atļauties doties atpūtā uz ārvalstīm. Viņi dzīvo ilgāk un rada mazāk bērnu, tāpēc viņiem ir vairāk laika un brīvības ceļošanai. Kopš Otrā pasaules kara beigām mūsu planēta kopumā ir kļuvusi drošāka un atvērtāka. Savukārt zemo cenu aviokompānijas ir krietni samazinājušas ceļojumu izmaksas. "Kādreiz došanos brīvdienās uz ārzemēm uzskatīja teju vai par privilēģiju, savukārt mūsdienās tās jau lielā mērā ir tiesības," tūrisma un starptautiskās attīstības profesore Braitonas Universitātē Anglijā Marina Novelli komentēja ziņu aģentūrai Reuters.
Savukārt Londonas Universitātes koledžas asociētais profesors Nikodems Šumilo norāda, ka globālā tūrisma pieaugums ļoti lielā mērā ir saistīts arī ar digitālo pakalpojumu paplašināšanos, jo cilvēki internetā var sameklēt visu sev vajadzīgo informāciju par iecerēto galamērķi un saplānot ceļojuma maršrutu, kā arī iegādāties aviobiļetes, aizrunāt naktsmītnes un bez rindas iegādāties biļetes uz muzejiem. "Tas ir palīdzējis samazināt ceļojumu izmaksas un vairojis apmierinātību," Šumilo sacīja britu izdevumam The Guardian. "Tas nozīmē, ka arvien vairāk cilvēku ceļo daudz biežāk." Daudzas pašlaik tūristu ļoti iecienītas pilsētas savulaik ieguldīja milzu pūles un resursus, lai piesaistītu ārvalstu viesus. Eiropā tas bija īpaši izteikti pēc 2009. gada finanšu krīzes, kad tūrisms tika uzlūkots kā cerība sabrukušās ekonomikas atdzīvināšanai. "Desmitiem gadu pašvaldība tērēja tonnām budžeta naudas, lai piesaistītu kruīzu līnijas un aviokompānijas, uzceltu jaunas viesnīcas," stāsta Danjels Pardo no Spānijas pilsētas Barselonas iedzīvotāju izveidotās Apkaimju asamblejas par ilgtspējīgu tūrismu. "Bet viņi nepadomāja par [masu tūrisma] negatīvajām sekām."
Vēršas pret kruīziem
Katalonijas reģiona galvaspilsēta Barselona ir viens no obligātajiem gandrīz vai katra sevi cienoša ceļotāja galamērķiem. Ik gadu 1,6 miljonus iedzīvotāju lielo pilsētu apmeklē vairāk nekā 20 miljoni tūristu. No vienas puses, tūrisms sekmē vietējo uzņēmējdarbību un nodarbina tūkstošiem Barselonas iedzīvotāju, bet, no otras puses, tas rada neērtības ierindas barseloniešiem.
"Šeit nevar normāli pastaigāties," Pardo sacīja žurnālam Time. "Nevart iepirkties Bokerijas tirgū. Nevar iekļūt sabiedriskajā transportā, jo tas ir pārpildīts ar tūristiem." Kopš 2015. gada Barselonas centrā iedzīvotāju skaits ir samazinājies aptuveni par 11 procentiem. Depopulācijas galvenie iemesli esot dzīvokļu trūkums, jo daudzus no tiem izīrē tūristiem, kā arī pieaugošās pārtikas cenas. Barselonas centra iemītniekiem nereti izceļas arī konflikti ar tūristiem, kas naktīs nododas skaļām ballītēm.
Pilsētas vadība pēdējos gados ir nākusi klajā ar dažādām iniciatīvām, lai ierobežotu atpūtnieku skaitu. 2017. gadā tika aizliegts būvēt jaunas viesnīcas pilsētas centrā, un tūristu grupas slaveno Bokērijas tirgu drīkst apmeklēt tikai noteiktos laikos. Barselonas galva Ada Kolava ir apņēmusies samazināt arī ostā ienākošo kruīzu kuģu skaitu. Te jāpiebilst, ka 2018. gadā kruīzu kuģi Vidusjūras ostas pilsētā nogādāja vairāk nekā 2,5 miljonus atpūtnieku un Barselona ierindojas pirmajā vietā starp Eiropas ostas pilsētām, kurās kruīzu kuģi rada vislielāko vides piesārņojumu, jūnijā paziņoja Briseles domnīca Transport & Environment.
Kruīzu kuģi un pārmērīgs tūristu daudzums rada galvassāpes arī citās Eiropas pilsētās. Jūnijā Itālijas Adrijas jūras pērlē Venēcijā kruīzu kuģis sadūrās ar piestātni un tūristu kuģīti. Negadījumā ievainojumus guva pieci cilvēki. Incidents atkal uzšķīla diskusijas, vai kanālu pilsētas centrā būtu jāatļauj piestāt milzīgiem pasažieru kuģiem. Kruīzu kuģi ir eksistenciāls drauds Venēcijai, jo to radītie viļņi bojā pilsētas senos pamatus. Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) pat apsver Venēcijas ievietošanu Apdraudēto pasaules mantojuma objektu sarakstā. Tomēr līdz šim visi centieni ierobežot kruīzu kuģu ienākšanu pilsētā ir beigušies neveiksmīgi.
Nelielo Venēciju, kurā pastāvīgi dzīvo tikai nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem cilvēku, ik gadu apmeklē 25 miljoni tūristu. "Mums kādreiz bija klusās sezonas, kad venēcieši varēja atgūties. Tagad tūristu masas šeit ir visu gadu, un venēciešiem ir sajūta, ka pilsēta vairs nepieder viņiem," Venēcijā dzīvojošā ēdienu blogere Monika Čezarato sacīja Thomson Reuters Foundation. Pilsētas vadītāji ir ierobežojuši jaunu viesnīcu celtniecību un samazinājuši ielu ēstuvju skaitu, kā arī izveidojuši atsevišķas rindas uz sabiedrisko transportu vietējiem iedzīvotājiem. Tomēr pilsētas mēra Luidži Brunjaro ideja par kontrolpunktu izveidi pie visvairāk noslogotajām ielām, lai vajadzības gadījumā neatļautu pa tām pārvietoties iebraucējiem, neizpelnījās vietējo iedzīvotāju atbalstu. "Jā, tūristi ir jākontrolē, bet nevajag slēgt Venēciju. Mēs esam pilsēta, nevis atrakciju parks," prāto gleznotājs Džovanni Bonacons.
Adrijas jūras otrā krastā atrodas vēl viena UNSECO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauta pilsēta – Horvātijas lepnums Dubrovnika. Pēdējos aptuveni desmit gados tā burtiski ir piedzīvojusi ārzemju tūristu uzlidojumu, ko veicināja arī tas, ka pirms dažiem gadiem tur nofilmēja atsevišķas ainas megapopulārajam televīzijas seriālam Troņu spēles.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 30. augusta - 5. septembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Irlielāmērāticams
rūgtā patiesība
kļūdu labojums