NBA starp dzirnakmeņiem

Komunistiskās Ķīnas dibinātājs Mao Dzeduns pirms daudziem gadiem aicināja savu nāciju spēlēt basketbolu, jo tas palīdzot uzturēt labu veselību un veicinot prasmi strādāt kolektīvā. Mūsdienās ar šo sporta spēli regulāri nodarbojas simtiem miljonu ķīniešu. Basketbola milzīgo popularitāti Ķīnā prasmīgi izmantojusi ASV Nacionālā basketbola asociācija (NBA), kas ir pasaulē visspēcīgākais profesionālā basketbola čempionāts.

NBA pēdējos trīsdesmit gados ir ieguldījusi lielu darbu, lai ielauztos ļoti ienesīgajā Ķīnas tirgū, taču šomēnes NBA un Ķīnas attiecības nonāca dziļā krīzē. To izraisīja līgā spēlējošās un Ķīnā līdz šim ārkārtīgi populārās Hjūstonas Rockets komandas ģenerālmenedžera sociālajos tīklos izteiktais atbalsts protestiem Honkongā, kurus Pekina uztver kā apdraudējumu komunistiskajam režīmam. Reaģējot uz to, Ķīnas televīzijas atteicās demonstrēt NBA komandu pirmssezonas pārbaudes spēles un virkne ķīniešu uzņēmumu pārtrauca daudzu miljonu dolāru vērtus sponsorēšanas līgumus ar līgu.
NBA ir kārtējā no rietumvalstu organizācijām un kompānijām, kas pēdējos gados izjutušas Ķīnas autoritārā režīma neiecietību pret tam neērtu viedokli.

Nacionālais sporta veids

Ķīnā basketbolu spēlē gandrīz kopš pašiem šī sporta veida pirmsākumiem 19. gadsimta beigās. Tiek uzskatīts, ka ķīniešus ar groza bumbu 1895. gadā iepazīstināja misionāri no Anglijā izveidotās organizācijas YMCA (Jauno vīriešu kristīgā apvienība). ASV dzīvojošais kanādietis Džeimss Neismits basketbolu bija izgudrojis tikai nedaudz agrāk – 1891. gadā. Basketbols strauji iekaroja ķīniešu sirdi, to plaši turpināja spēlēt gan asiņainā pilsoņu kara laikā pagājušā gadsimta 30. un 40. gados, gan pēc komunistu nākšanas pie varas 1949. gadā. Lai arī šī spēle bija radīta Amerikā, basketbolu kā «buržuāzisku» neaizliedza arī Ķīnas mūsdienu vēstures visdrūmākajā posmā – kultūras revolūcijas laikā.

Patiesībā līdz deviņdesmitajiem gadiem, kad NBA sāka nopietni ielauzties Ķīnas tirgū, vairākums ķīniešu basketbolu nemaz nesaistīja ar ASV, jo viņi uztvēra šo spēli kā kaut ko ļoti ķīnisku. «Ķīnā basketbols, iespējams, ir vienīgais īstenais nacionālais sporta veids, vienīgā sporta aktivitāte, kas apvieno dažādu sociālo slāņu cilvēkus un iejūsmina visu nāciju,» žurnāliste Helēna Gao pirms vairākiem gadiem rakstīja izdevumā The Atlantic. 

Ķīnas Basketbola asociācija (CBA) lēš, ka ar basketbolu nodarbojas aptuveni 300 miljoni valsts iedzīvotāju un visā Ķīnā esot pieejami vairāk nekā 600 tūkstoši basketbola laukumu. Pirms dažiem gadiem ASV medijos Pirms dažiem gadiem ASV medijos publicētos satelītuzņēmumos redzams, ka basketbola laukumi ir arī uz Ķīnas izveidotajām mākslīgajām salām Dienvidķīnas jūrā, kur Pekina ir pastiprinājusi militāro klātbūtni saistībā ar teritoriālajiem strīdiem.

Jao Mina efekts  

NBA pirmos soļus Ķīnā spēra 1979. gadā, kad Vašingtonas Bullets (pašlaik komandu sauc Wizards, un tajā nākamsezon spēlēs arī latvietis Dāvis Bertāns) aizvadīja paraugspēli komunistiskajā valstī, savukārt 1985. gadā pēc līgas uzaicinājuma Ķīnas basketbola valstsvienība devās turnejā pa ASV.  

NBA iepriekšējais komisārs Deivids Stērns, kurš organizāciju vadīja no 1984. līdz 2014. gadam, ielika pamatus, lai līga nostiprinātos Ķīnas tirgū. Stērns 1987. gadā par velti piešķīra Ķīnas Centrālajai televīzijai (CCTV) NBA spēļu pārraidīšanas tiesības. Sākotnēji Ķīnā rādīja NBA spēļu ierakstus, kas ik nedēļu videokasetēs tika saņemti no Ņujorkas, kurā atrodas līgas galvenais birojs, un tādējādi NBA kļuva par pirmo ASV profesionālo sporta līgu, kas bija izcīnījusi raidlaiku Ķīnas televīzijā.  

Stērns bija klāt vēl vairākiem nozīmīgiem notikumiem, kas veicināja ķīniešu aizraušanos ar basketbolu un NBA. Viņš atļāva NBA spēlētājiem pirmo reizi piedalīties olimpiskajās spēlēs 1992. gadā Barselonā, kur zeltu ieguva tikai no NBA superzvaigznēm veidotā ASV izlase jeb Dream team (Sapņu komanda). Stērns arī vadīja sarunas ar Ķīnas valdību, lai panāktu, ka 2002. gadā NBA jauno spēlētāju izvēles ceremonijā ar pirmo numuru izraudzītais ķīnietis Jao Mins varētu pārcelties uz ASV un pievienoties Hjūstonas Rockets.  

Tieši 2,29 metrus garā Jao Mina došanās uz NBA uzšāva līgas popularitāti Ķīnā neredzētos augstumos, lai gan viņš nebija pirmais ķīnietis, kas ir spēlējis šajā līgā. CCTV sāka rādīt NBA spēles tiešraidē, un Jao Mina pirmo spēli pret leģendro amerikāņu centra spēlētāju Šakilu O’Nīlu un Losandželosas Lakers 2003. gada janvārī pie televizora ekrāna esot noskatījušies vairāk nekā 200 miljoni Ķīnas basketbola līdzjutēju. Daudzo traumu dēļ Jao Mins NBA aizvadīja nepilnas astoņas sezonas, un šajā laikā viņš kļuva par vispazīstamāko ķīnieti pasaulē, savukārt Rockets – par Ķīnā vispopulārāko sporta komandu. Jao Minu 2016. gadā uzņēma NBA Slavas zālē.  

Stērna valdīšanas laikā organizācija nodibināja meitasuzņēmumu NBA China, kas veic līgas darījumus komunistiskajā valstī. 2015. gadā, kad NBA vadības stūri bija pārņēmis pašreizējais komisārs Edams Silvers, līga parakstīja 500 miljonu dolāru (453 miljoni eiro) vērtu darījumu ar Ķīnas tehnoloģiju gigantu Tencent par NBA spēļu demonstrēšanas tiesībām uz pieciem gadiem. Aizvadītajā sezonā gandrīz 500 miljoni cilvēku vēroja NBA spēles Tencent piederošajās tiešsaistes platformās, vēsta CNN. Nesen abas puses vienojās par sadarbības turpinājumu vēl uz pieciem gadiem, par ko Tencent būšot jāšķiras no 1,5 miljardiem eiro (1,3 miljardi eiro).  

Kopumā 2018./2019. gada sezonā NBA spēles televizorā, datorā vai viedtālrunī vēroja 800 miljoni Ķīnas iedzīvotāju, un 150 miljoni ķīniešu sekoja līgas oficiālajiem profiliem sociālajos tīklos. 40 miljoni ķīniešu geimeru bija reģistrējušies, lai tiešsaistē spēlētu kompānijas 2K radīto NBA datorspēli, raksta The Guardian. 

NBA statusu Ķīnā apliecina arī tas, ka kopš 2004. gada līgā startējošās komandas tur ir aizvadījušas gandrīz 30 spēļu un NBA ir biroji Honkongā, Pekinā un Šanhajā. Ķīnā darbojas vairākas NBA finansētas basketbola akadēmijas un 200 veikalu, kuros pārdod līgas un tās komandu oficiālo atribūtiku.  

Viena tvīta cena