Iespējams, zinātnieki atraduši izskaidrojumu šim fenomenam. Senie meistari izmantojuši organisko materiālu maisījumu, lai palīdzētu aizsargāt celtni no erozijas.
Pie šāda secinājuma Ķīnas Lauksaimniecības universitātes pētnieki nonāca, analizējot Lielā Ķīnas mūra segmentus. Šīs senās megabūves celtniecība tika sākta 221. gadā pirms mūsu ēras, un vairāku gadsimtu laikā pamatīgā, vairākus metrus augstā siena izstiepās 21 tūkstoti kilometru garā joslā, lai aizsargātu impēriju no ārpasaules draudiem.
Senie strādnieki masīvās sienas celtniecībai pamatā esot izmantojuši sablietētu augsnes un grants maisījumu. Taču viņi zināja, ka šie materiāli nespēj ilgstoši turēties pretī vēja un ūdens ietekmei. Tādēļ virs sablietētās zemes apzināti tika uzaudzēta biogaroza. Saskaņā ar žurnālā Science Advances publicēto pētījumu dzīvo apmetumu veido zilaļģes, sūnas un ķērpji, kas palīdz nostiprināt konstrukciju, īpaši sausās un daļēji sausās valsts daļās.