Cilvēku ķēde ielas garumā, ar uzviju ievērojot divu metru distanci, studentu fotogrāfiju un dzīvesstāstu paklājs pie ministrijas durvīm un viedokļu paušana tiešsaistē feisbukā pēc stingra runātāju grafika. Šie ir tikai daži piemēri, kā Covid-19 noteikto ierobežo - jumu laikā atsevišķas sabiedrības kopie - nas skaļi iestājās par sev svarīgiem jautājumiem.
Vieni teiks: radoši, citi: darīja tā, kā likums tajā brīdī atļāva. Jā, šie daži protesti savas neierastās formas dēļ sasniedza pietiekami lielu auditoriju sociālajos tīklos. Studentiem ar savu akciju izdevās panākt arī taustāmus rezultātus. Tomēr ne Medemciema iedzīvotāju, ne administratīvi teritoriālās reformas (ATR) pretinieku, ne Marsa parka aizstāvju argumenti dzirdīgas ausis parlamentā vai valdībā nesasniedza.
Protestu kultūra Latvijā joprojām vēl ir ļoti neattīstīta, piketi – ļoti kusli un rudimentāri, SestDienai atzīst sociologs Arnis Kaktiņš. Nevajadzētu gan arī gaidīt, ka pats mazākais protests dos vēlamo rezultātu – tas būtu postoši valstij, ja pietiktu dažiem cilvēkiem padauzīt kastroļus un likumi tiktu grozīti.
Taču jaunāko laiku pieredze rāda: ja izdodas uztaisīt pietiekami skaļu trobeli, politiķi nobīstas un ieslēdz atpakaļgaitu.
Vēl latvietis, kā jau viensētnieks, protestē arī individuāli – brīdī, kad vairs nespēj izturēt, sakravā čemodānus un pamet valsti.
Atbildība par citu grēkiem
Ārkārtējās situācijas laikā sapulces, gājieni un piketi tika aizliegti. 1. maijā pie Brīvības pieminekļa trīs Tautas varas frontes pārstāvji mēģināja šīs normas nopietnību pārbaudīt dzīvē, sarīkojot nesankcionētu piketu pret valdības izsludināto ārkārtas stāvokli, bet tas beidzās ar aizturēšanu un administratīvo lietvedību. Aizliegums pulcēties (un policija) gan netraucēja 9. maijā tūkstošiem cilvēku doties pie Uzvaras pieminekļa. Par to kārtības uzturētāji un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) izpelnījās pamatīgu sabiedrības nosodījumu, bet šoreiz ne par to.
Lemjot par dzīvi pēc 12. maija, valdība nosprieda, ka ārkārtējais stāvoklis tiks pagarināts vēl līdz 9. jūnijam, bet šajā laikā tiks atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēkiem, ievērojot divu metru distanci. Pirmie atļautie protesti notika 26. maijā: pie Saeimas pulcējās ATR un e-Saeimas pretinieki, bet iepretim Izglītības un zinātnes ministrijai notika Latvijas Studentu apvienības (LSA) akcijas Gribu studēt kulminācija.
Latvijas Zaļās partijas ģenerālsekretārs ZZS valdes loceklis Pēteris Dimants organizēja gan iespaidīgo ATR protesta braucienu 5. martā jeb īsu sprīdi pirms Covid-19 radītā haosa valstī, gan 26. maijā – dienā, kad Saeima galīgajā lasījumā sāka skatīt reformu, izmantojot e-Saeimas platformu. Dimants bija pieteicis piketu viens pats un arī ar cilvēku grupu vēl pandēmijas ierobežojumu laikā aprīlī, taču neatļāva abus.
''To, ka aizliedza lielākai grupai, es sapratu, bet to, ka man vienam aizliedza, uzskatīju par cilvēktiesību pārkāpumu,'' viņš piebilst.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 19. - 25. jūnija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!