Luijam XIV, kurš par Francijas karali oficiāli kļuva 1643. gadā (vien četru gadu vecumā, un tas nozīmēja, ka viņa vietā valsti pārvaldīja reģenti), jau no bērnības riebās Parīze, raksta History.com. XVII gadsimta vidū Francijas galvaspilsētas šaurajās ieliņās valdīja atkritumu izgāztuvei raksturīgs smārds, un pat monarhs, kura karietei ceļu no dīkdieņiem attīrīja karavīru pulks, labi sajuta ij dubļus, ij grambas, ij kanalizācijas notekūdeņu smaku.
Atšķirībā no daudziem pavalstniekiem, kuriem nācās šajos apstākļos nodzīvot visu mūžu, troņmantniekam bija izvēles iespēja. Un tā bija vēlme būt tuvāk dabai un tās piedāvātajiem labumiem – no svaiga gaisa līdz lieliskam medījumam, norāda All About History. Sasniedzis pilngadību un kļuvis par pilntiesīgu karali, viņš pavēlēja nežēlot līdzekļus, lai par greznu pili pārvērstu diezgan pieticīgu mednieku namiņu nepilnus 20 kilometrus no Parīzes – šo īpašumu savulaik Luijs XIV bija apmeklējis kopā ar tēvu. 1661. gadā sāktie darbi uz priekšu virzījās ātri, un jau 1664. gada 7. maijā karalis uz vērienīgām dzīrēm, kas turpinājās gandrīz nedēļu, ielūdza vairākus simtus galminieku.
Nākamajos gadu desmitos šādas balles Versaļā kļuva par ierastu lietu, un parasti kā iegansts tām kalpoja Luija XIV vēlme palepoties ar kādu jaunu pils piebūvi, jauniem dārziem, strūklakām vai ūdenstilpnēm. 1682. gadā Versaļa faktiski kļuva par Francijas galvaspilsētu, jo pēc karaļa rīkojuma uz pili pārcēlās ne tikai galminieki, bet arī viss valsts administratīvais aparāts. Balles notika aizvien retāk un retāk, toties Luijs XIV ieviesa stingrus uzvedības un etiķetes noteikumus, liekot daudziem galminiekiem justies gandrīz kā cietumā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 3. - 9. maija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!